Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (ADHD) un disleksija ir saistīti divos galvenajos veidos. Abi apstākļi bieži rodas kopā un parasti tiek pamanīti bērnībā, kad bērniem ir problēmas ar skolas darbu. ADHD un disleksijai ir arī daudzi vienādi simptomi, un vienu stāvokli var viegli sajaukt ar otru, tādēļ ir nepieciešams rūpīgs novērtējums.
Abi šie apstākļi tiek uzskatīti par mācīšanās traucējumiem. Tie abi rada problēmas ar koncentrēšanos, fokusu un informācijas apstrādi. Tomēr disleksija galvenokārt ietekmē lasīšanas izpratni un matemātikas prasmes, savukārt ADHD var ietekmēt gandrīz katru cilvēka dzīves daļu. Pacientiem ar abiem traucējumiem var būt nopietnas problēmas ar informācijas apstrādi, īpaši lasot.
Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka gan ADHD, gan disleksiju izraisa līdzīgas problēmas smadzenēs. Tiem, kuriem ir disleksija, var būt problēmas ar rakstiskas informācijas apstrādi, tāpēc viņiem ir jāmāca, izmantojot multisensorus rīkus, lai viņi varētu pareizi mācīties. Cilvēkiem ar ADHD ir arī grūtības apstrādāt informāciju, lai gan biežāk tas ir saistīts ar koncentrēšanās trūkumu, straujām domām un nespēju nosēdēt uz vietas. Nosacījumi var rasties kopā, saasinot personas mācīšanās grūtības.
ADHD ārstēšanā var izmantot medikamentus, un abus nosacījumus ārstē, izmantojot noteiktas mācību metodes, kas apvieno lasīšanu ar audio un vizuālās mācīšanās metodēm. Šāda veida iejaukšanās jāsāk pēc iespējas ātrāk, jo ADHD un disleksija parasti tiek diagnosticēta agrā bērnībā. Pacientiem ar vienu vai abiem stāvokļiem parasti ir vidēja vai augstāka inteliģence.
Dažreiz ADHD un disleksiju var sajaukt viens ar otru. Visbiežāk tas notiek disleksijas diagnozes gadījumā, jo to ir grūtāk diagnosticēt. Daudzi ārsti pieņem, ka simptomi, kas saistīti ar fokusa trūkumu un informācijas apstrādes problēmām, ir ADHD, taču šīs lietas var izraisīt arī disleksija. Galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka disleksija neizraisa hiperaktivitāti, un tā parasti ietekmē tikai verbālās un rakstiskās informācijas apstrādi. Citas metodes, piemēram, vizuālie displeji, parasti tiek saprastas skaidrāk.
Reizēm ADHD un disleksija netiek diagnosticēta, kamēr pacients nav pilngadīgs. Lai gan gados vecākiem cilvēkiem var būt grūtāk iemācīt jaunus mācīšanās veidus, tas nav neiespējami. Daudzi pieaugušie, kas cieš no slimības, jūtas atviegloti, ja ir nosaukti simptomi pēc daudzu gadu neizpratnes par problēmu. Dažkārt ir pieejami īpaši kursi pieaugušajiem ar mācīšanās traucējumiem.