TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kāda ir saistība starp citokīniem un iekaisumu?

Īsā atbilde

Citokīni ir sīkas olbaltumvielas, ar kurām šūnas cita citai nodod pavēles. Iekaisums ir šo pavēļu redzamais rezultāts: tieši citokīni liek asinsvadiem paplašināties, leikocītiem izkļūt no asinīm audos un ķermenim celt temperatūru. Bez citokīniem iekaisuma nebūtu vispār.

Citokīnus ražo nevis kāds atsevišķs dziedzeris, bet daudzas šūnas: makrofāgi, limfocīti, asinsvadu iekšējais apvalks, pat ādas un zarnu epitēlijs. Tie darbojas ļoti mazās koncentrācijās un tikai uz tām šūnām, kurām ir attiecīgais receptors. Lielākajai daļai citokīnu darbības rādiuss ir īss: tie iedarbojas uz kaimiņu šūnu vai pat uz sevi pašu, un tikai daļa no tiem ar asinsriti nonāk tālu un ietekmē visu organismu. Pēc funkcijas tos iedala interleikīnos, interferonos, audzēja nekrozes faktoros, hemokīnos un augšanas faktoros.

Akūts iekaisums sākas tad, kad audos nokļūst mikrobs vai notiek bojājums. Uz vietas esošie makrofāgi ar saviem receptoriem atpazīst mikrobiem raksturīgas molekulas un bojāto šūnu izdalītās vielas un dažu minūšu laikā izdala pirmos citokīnus. Tie iedarbojas uz sīko asinsvadu sienu: asinsvadi paplašinās, tāpēc apvidus kļūst sarkans un silts, un to siena kļūst caurlaidīgāka, tāpēc audos izsūcas šķidrums un rodas pietūkums. Vienlaikus uz asinsvada iekšējās virsmas parādās lipīgas molekulas, pie kurām leikocīti var pieķerties.

Tālāk darbojas atsevišķa citokīnu grupa, hemokīni. Tie veido koncentrācijas kritumu audos, un leikocīti pa šo kritumu burtiski kāpj uz augšu kā pa smaržas pēdām, līdz nonāk bojājuma vietā. Sāpes rodas gan no pietūkuma spiediena, gan tāpēc, ka iekaisuma starpnieki padara sāpju nervu galotnes jutīgākas. Tā rodas klasiskās iekaisuma pazīmes: apsārtums, karstums, pietūkums, sāpes un traucēta funkcija.

Daļa citokīnu iedarbojas arī tālu no notikuma vietas. Tie liek aknām ražot tā sauktos akūtās fāzes proteīnus, tostarp C reaktīvo olbaltumvielu, kuru mēra asins analīzē, un iedarbojas uz hipotalāmu, kur caur prostaglandīniem tiek pacelta ķermeņa termostata vērtība. No tā izriet arī vienkāršs, bet bieži nesaprasts fakts: parastās pretdrudža zāles neiedarbojas uz pašiem citokīniem, tās nomāc prostaglandīnu veidošanos, tāpēc temperatūra krītas, bet iekaisuma cēlonis paliek.

Iekaisums nebeidzas pats no sevis. Tā apturēšana ir tikpat aktīvs process kā sākšana, un to vada pretiekaisuma citokīni, kas nomāc iekaisuma veicinātājus, un vielas, kas makrofāgiem liek pāriet no graušanas uz atjaunošanu. Ja kaitīgais kairinājums saglabājas vai ja šī bremzēšana nedarbojas, akūts iekaisums pāriet hroniskā. Hroniskā iekaisumā audos ieplūst citas šūnas, un audi pakāpeniski tiek aizstāti ar rētaudiem, tāpēc cieš orgāna funkcija.

Kur tas kļūst svarīgi medicīnā

Uz šo mehānismu tieši vērstas mūsdienu zāles. Reimatoīdā artrīta, psoriāzes, Krona slimības un vairāku citu slimību ārstēšanā izmanto bioloģiskos medikamentus, kas bloķē atsevišķu citokīnu vai tā receptoru. Tie ir iedarbīgi tieši tāpēc, ka pārtrauc pavēļu ķēdi, nevis slāpē simptomu. Tā ir arī to cena: nomākts iekaisums nozīmē vājāku aizsardzību, tāpēc pirms šādas ārstēšanas cilvēku pārbauda uz latentu tuberkulozi un B hepatītu, un jebkura infekcija ārstēšanas laikā jāpiesaka ārstam agrāk, nekā to darītu citkārt.

Otrs galējais variants ir situācija, kad citokīnu izdale izplešas nekontrolēti un skar visu organismu. Tad asinsvadi paplašinās visur, šķidrums izsūcas no asinsrites, krītas asinsspiediens un cieš orgāni. Tieši tā izskatās sepses smagākā izpausme, un tāpēc tā ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas jāatpazīst stundās, nevis dienās.

Neatliekamā palīdzība jāmeklē, ja drudzi pavada apjukums, ļoti ātra elpošana, sirdsklauves, neizskaidrojami zema temperatūra, marmorēta vai pelēcīga āda vai izsitumi, kas, uzspiežot ar stiklu, nezūd. Pie ģimenes ārsta jādodas, ja drudzis turas vairākas dienas bez skaidra cēloņa, ja locītavas ir pietūkušas un stīvas no rīta ilgāk par dažām nedēļām, ja ādas apsārtums izplešas vai ja svara zudums un nakts svīšana turpinās ilgstoši. Locītavu un sistēmiskas iekaisuma slimības ārstē reimatologs.

Ko ar ko nejaukt

Iekaisums un infekcija nav viens un tas pats. Infekcija ir mikroba klātbūtne, iekaisums ir organisma atbilde. Iekaisumu tikpat labi izraisa sastiepums, apdegums, autoimūna slimība vai svešķermenis, kur nekādu mikrobu nav; un otrādi, smagi novājinātam cilvēkam infekcija var noritēt gandrīz bez iekaisuma pazīmēm. Tieši tāpēc paaugstināta C reaktīvā olbaltumviela nav pierādījums infekcijai un nav iemesls antibiotikām pati par sevi.

Citokīns nav hormons, lai gan abi ir signālvielas. Hormonu ražo noteikts dziedzeris, tas ceļo ar asinīm un darbojas tālu no izcelsmes vietas. Citokīnu ražo daudzas šūnas pēc vajadzības, un tas visbiežāk darbojas turpat blakus. Citokīns nav arī antiviela: antiviela pati piesaistās mikrobam, bet citokīns tikai nodod pavēli citai šūnai.

Visbeidzot, akūts un hronisks iekaisums nav vienas parādības vājāka un stiprāka pakāpe. Akūts iekaisums ir strauja un pašlimitējoša norise ar neitrofilajiem leikocītiem priekšgalā, hroniskā iekaisumā vadošās ir citas šūnas, un tā rezultāts ir nevis dzīšana, bet audu pārbūve.

Kāpēc iekaisums nav ienaidnieks

Izplatīts priekšstats ir tāds, ka iekaisums ir kaitējums, kas jāapslāpē pēc iespējas ātrāk. Patiesībā pietūkums un sāpes pēc sastiepuma nav pati trauma, tā ir ieradusies remontbrigāde: bez iekaisuma nenotiek ne mikrobu iznīcināšana, ne brūces dzīšana. Cilvēkam ar nomāktu iekaisuma atbildi nedzīst pat neliels grieziens.

No tā izriet praktiska atziņa par pretiekaisuma līdzekļiem: tie ir noderīgi, lai sāpes būtu paciešamas un cilvēks spētu kustēties, bet tie nav domāti, lai ar tiem ilgstoši aizsegtu pasliktināšanos. Ja sāpes un pietūkums, lietojot šādas zāles, tomēr pieaug, tā ir zīme doties pie ārsta, nevis palielināt devu.

Tikpat bieži maldina arī vārdu savienojums hronisks iekaisums reklāmās. Ar vienu analīzi to izmērīt nevar, un neviens uztura bagātinātājs nav zāles pret to. Zināmās un pierādītās lietas, kas ilgstošu iekaisuma slogu mazina, ir gluži ikdienišķas: smēķēšanas atmešana, regulāras kustības, miegs, zobu veselība un liekā svara samazināšana.

Avoti