TJG Online
Finanses un investīcijas

Kāda ir saistība starp peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Bilance rāda uzņēmuma mantas un saistību stāvokli konkrētā datumā, bet peļņas vai zaudējumu aprēķins rāda ieņēmumus un izdevumus par visu pārskata periodu. Abus pārskatus savieno pārskata gada rezultāts: aprēķinā iegūtā peļņa vai zaudējumi nonāk bilancē pašu kapitāla sastāvā un maina uzņēmuma neto vērtību.

Vienkāršākais veids, kā atšķirību iegaumēt, ir laika dimensija. Bilance ir momentuzņēmums: tajā redzams, kas uzņēmumam pieder un kam tas ir parādā 31. decembrī vai citā pārskata datumā. Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir filma: tas rāda, kas notika visa gada laikā. Tāpēc bilancē posteņi ir mantas un saistību atlikumi, bet aprēķinā tās ir perioda plūsmas. Bilances pamatvienādojums nosaka, ka aktīvu kopsumma vienmēr ir vienāda ar pašu kapitāla un saistību summu.

Saikne starp abiem pārskatiem veidojas divkāršā ieraksta dēļ. Katrs saimnieciskais darījums vienlaikus ietekmē vismaz divus kontus, un daļa no tiem ir bilances, daļa peļņas vai zaudējumu aprēķina konti. Kad uzņēmums izraksta rēķinu par pakalpojumu, aprēķinā palielinās ieņēmumi, bet bilancē aug pircēju un pasūtītāju parādi. Kad aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, aprēķinā aug izmaksas, bet bilancē samazinās pamatlīdzekļa atlikusī vērtība. Gada beigās visus ieņēmumu un izmaksu kontus slēdz, un to starpība kā pārskata gada peļņa vai zaudējumi ieplūst bilances pašu kapitālā.

Skaitlisks piemērs padara šo saikni redzamu. Pieņemsim, ka gada sākumā uzņēmuma pašu kapitāls ir 25 000,00 EUR. Gada laikā tas izraksta rēķinus par 80 000,00 EUR, bet izmaksas ir 68 500,50 EUR, tātad peļņas vai zaudējumu aprēķins noslēdzas ar peļņu 11 499,50 EUR. Ja dividendes netiek izmaksātas un cita kapitāla kustība nenotiek, gada beigu bilancē pašu kapitāls būs 36 499,50 EUR. Tieši tāpēc, ja pašu kapitāla izmaiņa bilancē nesakrīt ar aprēķina rezultātu, kaut kur ir kļūda vai neatspoguļots darījums.

Šī saikne izskaidro arī biežāko pārpratumu: peļņa nav nauda. Uzņēmums var uzrādīt peļņu un vienlaikus nespēt samaksāt algas, ja ieņēmumi ir iegrāmatoti, bet pircēji vēl nav norēķinājušies. Iespējama arī pretēja situācija, kad uzņēmums saņem avansus un naudas kontā ir daudz, bet gads noslēdzas ar zaudējumiem. Tieši tāpēc pastāv trešais pārskats, naudas plūsmas pārskats, kas savieno peļņu ar reālajām naudas kustībām, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskats, kas parāda, kā kapitāls mainījies, tostarp dividenžu izmaksas dēļ.

Analizējot uzņēmumu, abus pārskatus lasa kopā. Rentabilitāti aprēķina, peļņu attiecinot pret neto apgrozījumu, pret aktīvu kopsummu vai pret pašu kapitālu. Apgrozāmo līdzekļu aprites rādītājus iegūst, apvienojot bilances krājumu un debitoru atlikumus ar apgrozījumu. Maksātspēju vērtē, salīdzinot apgrozāmos līdzekļus ar īstermiņa saistībām. Neviens no šiem rādītājiem nav interpretējams atrauti no nozares konteksta un uzņēmuma darbības cikla, jo, piemēram, tirdzniecībā un būvniecībā normāls krājumu aprites ātrums atšķiras vairākkārt.

Kā pašam pārbaudīt, vai pārskati saskan

Pirmā pārbaude: aktīvu kopsumma ir vienāda ar pašu kapitāla un saistību kopsummu. Otrā: bilances postenis par pārskata gada peļņu vai zaudējumiem sakrīt ar peļņas vai zaudējumu aprēķina pēdējo rindu. Trešā: iepriekšējā gada nesadalītā peļņa plus šā gada rezultāts mīnus izmaksātās dividendes dod šā gada nesadalīto peļņu. Ceturtā: iepriekšējā gada beigu bilances skaitļi sakrīt ar šā gada sākuma atlikumiem.

Piektā pārbaude attiecas uz naudu: bilancē norādītajam naudas līdzekļu atlikumam jāsakrīt ar bankas konta izrakstu un kases dokumentiem pārskata datumā. Šos soļus var veikt ikviens, kas saņēmis gada pārskatu, tostarp potenciālais sadarbības partneris vai aizdevējs. Ja kaut kas nesakrīt, pirms secinājumiem ir vērts pajautāt grāmatvedim, jo daļa atšķirību izskaidrojas ar pielikumā atklāto informāciju, piemēram, uzkrājumiem vai pārklasificētiem posteņiem.

Kā tas darbojas Latvijas uzņēmumā

Gada pārskata saturu Latvijā nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, un prasību apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma kategorijas, ko nosaka apgrozījums, bilances kopsumma un darbinieku skaits. Mazākām sabiedrībām ir atļauts sagatavot saīsinātu pārskatu, bet lielākām jāpievieno vairāk pielikumu un dažkārt jānodrošina revīzija. Konkrētie sliekšņi ir noteikti likumā, un tie laika gaitā tiek grozīti, tāpēc kategoriju katru gadu ir vērts pārbaudīt no jauna.

Gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski likumā noteiktajā termiņā, un pēc tam tas kļūst publiski pieejams. Aktuālos termiņus, veidlapas un iesniegšanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienests. Sarežģītākos jautājumos, piemēram, par uzkrājumiem, atliktā nodokļa atzīšanu, ilgtermiņa līgumu ieņēmumu atzīšanu vai konsolidāciju, ir jākonsultējas ar grāmatvedi vai revidentu, jo kļūda šajos posteņos maina gan peļņu, gan bilances struktūru.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti