Arvien vairāk izmantojot standartizētus testus, lai novērtētu skolēnus un skolas, daži kritiķi ir sākuši atklāti runāt par trūkumiem, ko viņi redz, cerot, ka tie var veicināt diskusiju, kuras rezultātā varētu tikt veikta reforma. Šie testi var būt vērtīgs izglītības līdzeklis, kas nodrošina pamata mērauklu, lai noskaidrotu, kā bērni klājas attiecībā pret vienaudžiem, taču daži cilvēki ir pauduši bažas par to, cik lielā mērā viņi tiek paļauti uz atgriezenisko saiti par skolēnu sniegumu. Lielākajai daļai kritiķu ļoti rūp bērni un viņu iegūtā izglītība, taču uzskata, ka ar testēšanu vien nevar precīzi noteikt, vai bērns mācās un progresē. Šie kritiķi ir iesnieguši savas sūdzības dažādos forumos, un tajos ir vecāki, skolotāji un izglītības speciālisti, kuri ir nobažījušies par bērnu labklājību.
Viens no visbiežāk izteiktajiem standartizēto testu pārmetumiem ir tas, ka tie nenovērtē radošumu un problēmu risināšanas spējas. Tā kā tie parasti tiek pasniegti vairāku atbilžu variantu formātā, skolotājs nevar, piemēram, redzēt, kur bērns ir kļūdījies, kad viņam nav izdevies pareizi atrisināt matemātikas uzdevumu, jo netiek parādīts neviens darbs. Turklāt kritiķi uzskata, ka jautājumi bieži ir pārāk vienkāršoti, lai bērni varētu pilnībā parādīt lasīšanas izpratni, kritisko domāšanu un problēmu risināšanu. Īpaši lasīšanas atlases gadījumā var nebūt vienas “pareizās” atbildes uz jautājumu, un uzzinot, kāpēc bērni izvēlas atbildes, kuras viņi izvēlas, varētu palīdzēt pedagogiem sniegt labāku atbalstu.
Kritiķi, kuriem šķiet, ka testi ir pārāk vienkāršoti, uzskata, ka informācijas uzzināšana pēc galvas ne vienmēr nozīmē, ka informācija ir sagremota. Piemēram, students varētu atbildēt uz jautājumu, kad Kolumbs ieradās Amerikā, taču viņš var nesaprast izpētes laikmeta kultūrvēsturiskās sekas un Kolumba nozīmīgo ietekmi uz globālo vēsturi. Pārbaudījumu kārtotājiem netiek nodrošināta vieta problēmu apstrādei un izpētei, jo tādējādi viņu administrēšana un punktu skaits būtu pārmērīgi dārgi.
Daudzi kritiķi ir arī noraizējušies par neobjektivitāti testu pieņemšanā. Kritiķi uzskata, ka noteiktus kultūras un valodas aizspriedumus var nebūt iespējams pilnībā izskaust ar standartizētiem testiem, kas nozīmē, ka dažas populācijas, piemēram, meitenes un minoritātes, var būt neizdevīgākā situācijā. Lai gan testu rakstīšanas uzņēmumi dara visu iespējamo, lai novērstu acīmredzamo neobjektivitāti un aizskarošu valodu, to ir grūti pilnībā izlabot.
Pedagogi ir nobažījušies par šiem pārbaudījumiem, jo daudzi no viņiem uzskata, ka tie mudina skolotājus mācīt skolēniem ieskaites kārtošanas stratēģijas un “mācīt līdz ieskaitei”, kas var negatīvi ietekmēt šo skolotāju piedāvātās izglītības kvalitāti. Kritiķi ir nobažījušies, ka skolēni var būt spiesti apgūt šauru tēmu loku, nevis pētīt visdažādākos jautājumus, un viņi neapgūs vērtīgas dzīves prasmes stresa rezultātā par standartizētu testu izpildi. Daudzi skolotāji uzskata, ka standartizētie testi ierobežo mācību programmu, ko viņi var mācīt, jo viņi vēlas, lai viņu skolēni gūtu panākumus svarīgos un dažkārt dzīvi mainošos pārbaudījumos.
Tas rada bažas arī dažiem kritiķiem, kuri uzskata, ka augstas likmes testēšanas prakse var būt kaitīga bērniem. Dažiem bērniem, saskaroties ar standartizētiem testiem, ir ārkārtīgi liels emocionāls un fizisks stress, un pedagogi ir fiksējuši, ka bērni raud, vemj vai agresīvi uzvedas spiediena dēļ, ko rada augstas likmes pārbaudes. Daži izglītības vērtētāji ir arī nobažījušies, ka šāda pārbaude var izraisīt krāpšanos, jo skolēni vēlas gūt labus rezultātus un skolotāji vēlas, lai viņu skolēni gūtu labus rezultātus.
Standartizētās testēšanas kritiķi uzskata, ka bērni ir jāvērtē vairākos veidos, nevis jāizmanto tikai viena sistēma, lai novērtētu skolēnu vajadzības un mācīšanos. Skolotājiem ir svarīga loma, jo viņi ikdienā saskaras ar bērniem klasē un var runāt par iespējamām problēmām, ko viņi redz, kā arī sniedzot izglītības bagātināšanu un atbalstu. Vērtēšanā var piedalīties arī ārējie novērotāji, veicot intervijas ar skolotājiem un skolēniem, sēžot aktīvajās nodarbībās un apsverot citas vērtēšanas metodes, kas papildinātu pārbaudes darbu.