Neviens nevar precīzi paredzēt tehnoloģiju nākotni, jo neviens nevar redzēt nākotni. Tomēr ir pamatoti argumenti, ko var izteikt, pamatojoties uz tehnoloģiju sasniegumiem un tendencēm pagātnē. Piemēram, ir pamatoti prognozēt, ka datori turpinās kļūt jaudīgāki, daudz un lētāki. Jomas ar milzīgu potenciālu, kas tikai tagad tiek izmantots, piemēram, biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un citas jaunās tehnoloģijas, turpinās nest augļus.
Tehnoloģija kopumā, iespējams, turpinās uzlaboties, kā tas ir noticis tūkstošiem gadu, radot gan solījumus, gan riskus. Daži futūristi pat ir apgalvojuši, ka tehnoloģiskā progresa temps paātrinās, atsaucoties uz argumentu, ka labāki rīki palīdz mums izveidot vēl labākus rīkus, un mūsdienās ir vairāk prasmīgu zinātnieku un inženieru nekā jebkad agrāk.
Datoru jomā mēs jau redzam pieaugošu miniaturizāciju un funkcionalitāti. Šodien kāds var mijiedarboties ar desmitiem vai simtiem iegultu mikroshēmu visā mājā un birojā, nākotnē tas būs daudzi tūkstoši. Palielinot joslas platumu un samazinot izmaksas, radīsies tā, ko daži sauc par “visuresošu skaitļošanu” — datori visur palīdz mums ar visu. Tādējādi skaitļošanas tehnoloģija tiek virzīta uz nākamo soli.
Daži komentētāji, jo īpaši Bils Geitss, uzskata, ka tuvākās desmitgades iezīmēs ilgi gaidītās revolūcijas robotikas tehnoloģijās, robotiem plašā mērogā ienākot mājās un darba vietā. Jau tagad roboti tiek izmantoti, lai tīrītu baseinus, paklājus un veiktu elementāras drošības funkcijas. Japānā un citur notiek intensīvi pētījumi, lai izstrādātu robotus, kas var rūpēties par vecāka gadagājuma cilvēkiem un palīdzēt automatizēt vairāk roku darba uzdevumu. Šis automatizācijas palielināšanas process radīs bagātību, kas ļaus veikt turpmākus ieguldījumus automatizācijā, līdz galu galā lielākā daļa fiziskā darba nebūs obligāta.
Citi futūristi saskata automatizācijas tehnoloģiju tendences, kas noved pie galddatoru rūpnīcām, kas decentralizē ražošanu un ļauj lietotājiem ātri izgatavot priekšmetus, piemēram, piederumus un mobilos tālruņus, no vienkāršām priekšteču daļām, piemēram, shēmas plates un plastmasas pulvera. “3D printeri” varētu mainīt produktu izplatīšanu tādā pašā veidā, kā mūsdienās P2P tīkli ir mainījuši mūzikas un video izplatīšanu. Lietotāji varēja kopīgot produktu dizainus atvērtā pirmkoda vietnēs, padarot tos pieejamus ikvienam pasaulē, kam ir nepieciešamā darbvirsmas rūpnīca.
Papildus šīm divām jomām ir desmitiem, ja ne simtiem jomu, kas turpinās tehnoloģiski attīstīties: jauni materiāli, nanotehnoloģijas, farmācija, gēnu terapija un cilmes šūnas, atjaunojamā enerģija, displeja un saskarnes tehnoloģija, mākslīgais intelekts un daudz kas cits. Viena lieta ir droša: nākotnē būs labākas tehnoloģijas nekā pagātnē. Bet vai mēs to izmantosim labāk? To rādīs tikai laiks un pūles.