Kādas fosilijas var atrast Latvijā?

Latvijas pamatieži ir salīdzinoši seni, un lielākajā daļā valsts tuvu virsmai atrodas devona perioda nogulumi. Devons bieži tiek saukts par zivju laikmetu, un tieši tāpēc Gaujas, Amatas un Salacas ielejas smilšakmens atsegumi ir pazīstami ar bruņuzivju un citu senu zivju plātnīšu un zvīņu atradumiem. Šie dzīvnieki dzīvoja seklā siltā jūrā un upju deltās vietā, kur tagad ir Vidzeme, un to atliekas ir sastopamas gan atsegumos, gan mālu un dolomīta karjeros.

Otra liela grupa ir jūras bezmugurkaulnieki. Dolomīta un kaļķakmens slāņos var atrast brahiopodu čaulas, koraļļu fragmentus, jūras liliju kātiņu gabaliņus un gliemju nospiedumus. Šīs fosilijas nonāk arī būvmateriālos, tāpēc uzmanīgs skatiens uz dolomīta apdares plāksnēm vecās ēkās vai uz šķembām ceļa malā mēdz dot pirmo atradumu bez jebkāda ceļojuma.

Dzintars ir īpašs gadījums. Baltijas dzintars veidojies no skujkoku sveķiem daudzus miljonus gadu atpakaļ, un viļņi to izskalo Baltijas jūras krastā, īpaši pēc rudens un ziemas vētrām ar ziemeļrietumu vēju. Dzintara gabaliņos mēdz būt iekļāvumi: kukaiņi, zirnekļi, augu daļiņas, un tieši šie eksemplāri ir zinātniski vērtīgākie. Dzintaru meklē jūras izskalojumu joslā, kur starp aļģēm un zariņiem tas ir gaišs un neparasti viegls; ūdenī tas nenogrimst sālsūdens šķīdumā, un tā ir vienkāršākā mājas pārbaude.

Pirms doties meklēt, jāzina noteikumi. Daudzi klinšu atsegumi ir īpaši aizsargājami ģeoloģiskie dabas pieminekļi, un tajos rakt, kalt vai izsist paraugus nedrīkst; tas attiecas arī uz populārākajām Gaujas nacionālā parka klintīm. Darbojošies karjeri ir privātā vai uzņēmuma valdījumā, tāpēc tur nedrīkst ieiet bez atļaujas, un tas ir gan juridisks, gan drošības jautājums, jo karjeru sienas brūk. Drošākā un pilnīgi legālā vieta iesācējam ir upes vai jūras krasta izskalojumi un nokritušais materiāls zem atseguma.

Ja atrodat kaut ko neparastu, nemēģiniet to tīrīt ar skābi vai instrumentiem. Nofotografējiet atradumu kopā ar mērogu, pierakstiet precīzu vietu un sazinieties ar Latvijas Dabas muzeju vai Latvijas Universitātes ģeoloģijas speciālistiem. Zinātniskā vērtība fosilijai rodas tikai kopā ar informāciju par atraduma vietu un slāni; bez tās tā ir tikai skaists akmens.

Biežākā kļūda ir noturēt par fosiliju to, kas tāda nav. Dabā bieži sastopami konkrēcijas, dendrīti jeb mangāna nogulsnes uz akmens plaisām, kas izskatās pēc augu nospiedumiem, un ledāja atnestie apaļotie akmeņi ar dīvainām formām. Atšķirt palīdz vienkāršs jautājums: vai redzama regulāra bioloģiska struktūra, piemēram, zvīņas, ribas vai čaulas kārta. Ja atbildes nav, visdrīzāk runa ir par ģeoloģisku, nevis paleontoloģisku parādību.