Kādas ir alerģiskas reakcijas pret aspirīnu pazīmes?

Var izrādīties grūti atpazīt alerģisku reakciju pret aspirīnu. Atšķirībā no citām alerģijām, kurās var izmeklēt alerģijas antivielas laboratorijā, pacienti neražo antivielas pret alerģisku reakciju pret aspirīnu. Parasti indivīds nezina, ka viņam vai viņai ir alerģija pret aspirīnu, līdz rodas reakcija pēc zāļu lietošanas.

Lai ārstētu alerģisku reakciju pret aspirīnu, parasti nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās. Ārsts var ievadīt epinefrīna vai antihistamīna injekciju, lai samazinātu pietūkumu. Pacientiem ar elpošanas traucējumiem var būt nepieciešama skābekļa terapija.

Labākais līdzeklis, lai izvairītos no alerģiskas reakcijas pret aspirīnu, ir profilakse. Salicilāts ir izplatīta sastāvdaļa daudzos pārtikas produktos un augos, tostarp zemenēs, avokado, sēnēs, redīsos, piparmētrās, krūzmētrās un riekstos. Recepšu un bezrecepšu produkti satur arī salicilātus, tostarp muskuļu sāpes mazinošus krēmus, sauļošanās līdzekli, ibuprofēnu un naproksēnu. Acetaminofēns nesatur salicilātus un bieži vien ir pretsāpju līdzeklis, ko izvēlas alerģiskiem slimniekiem.

Aspirīnu iegūst no vītola mizas. Senie grieķi un indiāņi atklāja, ka vītolu zaru košļāšana palīdz mazināt sāpes un iekaisumu. Vītols satur salicīnu, no kura iegūst acetilsalicilskābi jeb aspirīnu. Dažiem cilvēkiem ir alerģija pret aspirīna sastāvā esošo salicīnu.

Fēlikss Hofmans, vācu ķīmiķis, kas strādā uzņēmumā Friedrich Bayer and Company, sākotnēji izstrādāja aspirīna prekursoru – salicilskābi. Skābe izrādījās pārāk sāpīga cilvēka gremošanas traktam, izraisot ārkārtējas sāpes, pietūkumu un asiņošanu. Hofmans izstrādāja metodi, lai neitralizētu skābi, nosaucot savu jauno ķīmisko vielu acetilsalicilskābi. 1899. gadā uzņēmums Bayer izstrādāja šo ķīmisko vielu tabletē un nosauca to par aspirīnu.

Lai gan aspirīnā esošā skābe ir lielā mērā neitralizēta, lai neradītu nelabvēlīgu ietekmi, pacienti ar jutīgu gremošanas traktu joprojām var izjust diskomfortu. Bieži sastopamas neērtības ir zilumi, sāpes gremošanas traktā un kuņģa asiņošana. Tomēr šie simptomi ir biežas blakusparādības un netiek uzskatīti par alerģiju pret zālēm.