Aneirismas pazīmes ir ļoti dažādas, atkarībā no veida, stāvokļa un izmēra; plīsušas un neplīsušas aneirismas arī rada dažādus simptomus. Dažas aneirismas pazīmes ir sāpes, nejutīgums vai kustību problēmas. Ja vien aneirisma neizaug īpaši liela vai neplīst, bieži vien ir maz simptomu. Aneirismas plīsuma pazīmes var būt pēkšņas, stipras sāpes un smadzeņu aneirismas gadījumā krampji, neskaidra runa un samaņas zudums. Aneirisma plīsums var izrādīties letāls, ja to neārstē.
Aneirisma ir artērijas daļas izspiedums vai pietūkums, ko izraisa asinsvadu sieniņu pavājināšanās. Vājināšanos var izraisīt traumas, dzīvesveids un vides faktori. Stāvoklis, ko sauc par aterosklerozi, ir bieži sastopams aneirismu cēlonis, un tas ir stāvoklis, kad artēriju sienas sacietē, zaudējot daļu no savas elastības.
Visizplatītākie aneirismu veidi ir aortas aneirismas, kas rodas lielākajā cilvēka ķermeņa artērijā. Aneirismas, kas rodas smadzeņu artērijās, sauc par smadzeņu aneirismu. Perifērās aneirismas ir daudz retāk sastopamas nekā aortas vai smadzeņu aneirismas, un tās var rasties popliteālajā artērijā, kas iet lejup augšstilba aizmugurē; augšstilba artērijā, kas ir augšstilba galvenā artērija; vai miega artērijās, kas atrodas abās kakla pusēs.
Aortas aneirismas, kas rodas krūškurvja dobumā, sauc par krūšu aortas aneirismām. Tās, kas rodas zem krūšu dobuma, ir pazīstamas kā vēdera aortas aneirismas. Aortas aneirisma pazīmes, kas nav plīsušas, ir ļoti mazas, taču tās var ietvert hroniskas, difūzas muguras un vēdera sāpes. Tās ir ilgstošas, plaši izplatītas, nespecifiskas sāpes. Var rasties vibrācijas sajūta vēderā, bieži ap nabu.
Plīsuma gadījumā aneirisma simptomi un pazīmes aortā ietver pēkšņas, stipras sāpes krūtīs, mugurā vai vēderā, reiboni un stipru svīšanu. Bieži vien ir tahikardija, kas ir ātra sirdsdarbība, kas parasti pārsniedz 100 sitienus minūtē. Bieži rodas arī samaņas zudums un elpas trūkums.
Neplīsušas smadzeņu aneirismas var izraisīt sāpes vienā sejas pusē, īpaši ap aci. Pacientam var rasties arī vienas acs kustības trūkums, kā arī viņa vai viņas redzes lauka novirzes, piemēram, pēkšņa akla zona vai redzes traucējumi, piemēram, izplūduši laukumi vai “dejojoši” plankumi. Aneirisma pazīmes smadzenēs ietver arī sejas muskuļu nejutīgumu vai paralīzi un krampjus. Bieži simptomi ir arī atmiņas zudums, apjukums un reibonis. Bieži vien cilvēki, kas cieš no smadzeņu aneirismas, piedzīvo stipras galvassāpes divas nedēļas pirms plīsuma.
Apmēram 25% cilvēku ar smadzeņu aneirisma plīsumu piedzīvos krampjus, lai gan plīsuma sākums visbiežāk sākas ar ļoti stiprām galvassāpēm. Citi simptomi var būt vemšana, gaismas jutība un stīvs kakls. Var rasties neskaidra runa un neskaidra redze, kā arī redzes dubultošanās, apjukums un samaņas zudums.
Perifēro aneirismu plīsuma iespējamība ir mazāka nekā citiem veidiem, taču biežāk veidojas asins recekļi. Ja trombs atdalās no aneirismas vietas, tas var bloķēt asins plūsmu caur artēriju. Perifērās aneirismas var izraisīt mērenas vai stipras sāpes, ja tās kļūst lielas un nospiežas pret nervu, kā arī var izraisīt nejutīgumu, jutības zudumu un pietūkumu.
Jebkura veida aneirisma ir ārkārtīgi nopietns stāvoklis. Ja ir aneirismas pazīmes, personai, kurai tās rodas, jāredz ārsts, lai varētu veikt diagnostiskos testus. Aneirismas parasti var diagnosticēt, izmantojot datortomogrāfiju (CT), magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) vai vēdera dobuma ultraskaņu. Aneirisma plīsumam nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.