Benzodiazepīnu pārdozēšanas pazīmes var ietvert neparastu sedāciju kopā ar paradoksāliem simptomiem, piemēram, trauksmi un uzbudinājumu. Šīs zāles jālieto lielās devās, lai izraisītu simptomus, un tīru benzodiazepīnu pārdozēšana reti ir letāla, lai gan tām joprojām ir nepieciešama medicīniska palīdzība. Lielākas bažas var radīt gadījumi, kad pacienti šīs zāles lieto kopā ar alkoholu, opioīdiem un citiem centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem. Zāļu kombinācija var būt pietiekama, lai izraisītu smagas komplikācijas, tostarp komu un nāvi.
Pacientiem parasti tiek nozīmēti benzodiazepīni, lai ārstētu tādus simptomus kā trauksme un nemiers, un tie ir paredzēti īslaicīgai lietošanai, jo tie var izraisīt atkarību. Pacientiem var rasties benzodiazepīna pārdozēšana nejauši, ja viņi lieto pārāk daudz medikamentu vai tīši, jo viņi ļaunprātīgi lieto zāles vai mēģina izdarīt pašnāvību. Simptomi var parādīties pat četras stundas, kamēr zāles iekļūst organismā un sāk saistīties ar specifiskiem neirotransmitera receptoriem.
Sedācija saistībā ar benzodiazepīna pārdozēšanu var padarīt cilvēku miegainu un gausu. Pacientam var būt arī neskaidra runa un nestabila gaita, kā arī apjukums un slikts līdzsvars. Šīs zāles var arī palēnināt elpošanu un sirdsdarbības ātrumu, kas rada bažas, jo pacients var nesaņemt pietiekami daudz skābekļa. Dažas pārdozēšanas var izraisīt uzbudinājumu un trauksmi, un pacients var kļūt kaujiniecisks vai agresīvs. Var rasties arī slikta dūša un vemšana, kā arī pastāv vemšanas aspirācijas risks, jo pacients nav pilnībā modrs.
Benzodiazepīna pārdozēšanas pazīmes liecina, ka pacients jānogādā slimnīcā ārstēšanai. Ir noderīgi paņemt līdzi visas pacienta lietotās receptes, jo tās var būt noderīgas medicīnas pakalpojumu sniedzējiem slimnīcā. Ja pacients ir dzēris vai lietojis citas narkotikas, tostarp izklaidējošas zāles un kādam citam piederošas receptes, šī informācija ir svarīga. Bažas par nopietnu zāļu mijiedarbību rada problēmas, ja pacients lietoja benzodiazepīnus un citas zāles, un tas var mainīt ārstēšanas pieeju.
Pirmā benzodiazepīna pārdozēšanas ārstēšana parasti ir atbalstoša aprūpe, tostarp ventilācija, ja nepieciešams, lai palīdzētu pacientam elpot. Var nodrošināt šķidrumus, lai stabilizētu pacientu, un var ieteikt hospitalizāciju, lai nodrošinātu uzraudzību. Īpaši tad, ja pārdozēšana ir saistīta ar depresiju un domām par pašnāvību, var ieteikt veikt garīgās veselības novērtējumu. Flumazenilu, benzodiazepīna antagonistu, var lietot pacientiem, kuriem anamnēzē nav bijusi atkarība no benzodiazepīniem; tomēr tas var būt bīstams un var izraisīt krampjus, tāpēc parasti tas nav ieteicams.