Kādas ir biežas azitromicīna blakusparādības?

Dažiem pacientiem, lietojot šīs zāles, var rasties kuņģa darbības traucējumi, jo slikta dūša un vemšana ir dažas no visbiežāk sastopamajām azitromicīna blakusparādībām. Papildus sliktai dūšai var sāpēt arī kuņģis, un bieži parādās arī caureja vai aizcietējums. Var būt grūti aizmigt, īpaši pacientiem, kuri šo zāļu lietošanas laikā kļūst nemierīgi, kas dienas laikā var izraisīt nogurumu un reiboni. Lai gan šīs azitromicīna blakusparādības parasti nav dzīvībai bīstamas, par tām jāinformē ārsts, īpaši, ja šķiet, ka tās pasliktinās.

Ja simptomi apvienojas vai kļūst smagāki, iespējams, ir pienācis laiks izsaukt ārstu. Lai gan caureja vien parasti netiek uzskatīta par nopietnu problēmu, ja tā kļūst īpaši ūdeņaina vai asiņaina, tā var būt brīdinājuma zīme. Turklāt, lai gan slikta dūša pati par sevi parasti nav kaitīga, tā var norādīt uz nopietnāku problēmu, ja to papildina drudzis, apetītes zudums un tumšs urīns. Nav pārsteidzoši, ka par sāpēm krūtīs un neregulāru sirdsdarbību pēc iespējas ātrāk jāinformē ārsts, īpaši, ja tiek pamanīta kāda no šīm blakusparādībām. Jāatzīmē, ka lielākajai daļai pacientu ir ieteicams turpināt lietot šīs zāles, līdz viņi var runāt ar medicīnas speciālistu.

Protams, ir daži cilvēki, kuriem nevajadzētu lietot šīs zāles, lai gan viņi bieži vien to neapzinās, kamēr nepamana alerģijas simptomus. Piemēram, nātrene vai sarkanas, niezošas ādas pamanīšana var liecināt par alerģiju pret šīm zālēm vai vismaz par nevēlamu reakciju. Āda nav vienīgā ķermeņa daļa, ko var ietekmēt alerģija pret azitromicīnu, jo var rasties rīkles vai sejas pietūkums. Tas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu, kas nozīmē, ka parasti ir jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja tiek novērotas šādas azitromicīna blakusparādības.