Saprotams, ka globālā sasilšana ir aktuāla 21. gadsimta tēma. Tā kā notiek spēcīgas tautas un valdības pūles, lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no cilvēka darbības, daži domā, cik slikti var kļūt globālā sasilšana. Globālās sasilšanas prognozes ir saistītas no nelielas ietekmes vai bez ietekmes līdz salu nogrimšanai, masveida plūdiem un sugu izmiršanai ar ātrumu, kas nav zināms kopš dinozauru izzušanas. Iepazīstoties ar populārajām globālās sasilšanas prognozēm, daudzi koncentrējas uz to, cik tieši klimats mainīsies, uz šo jautājumu pagaidām neviens nevar atbildēt.
Joprojām liela kopiena ir skeptiska pret cilvēka izraisītu globālo sasilšanu. Daži uzskata, ka globālās sasilšanas apturēšanas kampaņa ir pret uzņēmējdarbību vērsta programma, savukārt citi uzskata, ka Zeme sasilst dabiskās, nevis cilvēka pūles. Daudzi skeptiķi mēdz piekrist, ka klimata pārmaiņas būs minimālas un ir daļa no planētas dabiskās sasilšanas un atdzišanas epizodēm. Skeptiski noskaņoto zinātnieku un ticīgo prognozes par globālo sasilšanu liecina, ka, lai gan cilvēki atmosfērā ienes nelielu daudzumu kaitīgas gāzes, planēta pati par sevi spēj parūpēties.
Monētas otrā pusē globālās sasilšanas prognozes noteikti var izklausīties kā katastrofu filmas. Daži ekstrēmisti atbalsta globālās sasilšanas prognozes, kas liecina, ka līdz 18. gadam temperatūra paaugstināsies līdz pat desmit grādiem pēc Celsija (2100 grādiem pēc Fārenheita), kas varētu izraisīt milzīgas izmaiņas planētas ekosistēmā. Ekstrēmas globālās sasilšanas prognozēs okeāni pieaugs, savukārt vairāku lielu ledus sabrukšanas sistēmu sabrukšana varētu appludināt piekrastes reģionus visā Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
Lielākā daļa globālās sasilšanas prognožu, kas tiek uzskatītas par cienījamiem, liecina, ka līdz 1.8. gadam palielināsies no viena līdz sešiem grādiem pēc Celsija (10.8–2100 grādi pēc Fārenheita), ja oglekļa dioksīda un siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis nemainīsies. Pat šim zemākajam pieaugumam varētu būt postoša ietekme uz planētu un tās iedzīvotājiem. Polārais ledus Arktikā, kas jau tā sarūk satraucošā ātrumā, var pilnībā izzust, iznīcinot jau tā trauslo ekosistēmu. Okeāna ūdens temperatūras paaugstināšanās un pH izmaiņas var izraisīt ne tikai biežākas un neparedzamas viesuļvētras, bet arī izraisīt daudzu okeānos mītošo sugu izzušanu. Okeānu pieaugums var radīt nopietnas problēmas arī piekrastes pilsētām, piemēram, Sanfrancisko un Manhetenai.
Izņemot skeptiskos argumentus, kas liek domāt, ka viss pielāgosies, globālās sasilšanas prognozes satur dažādas viena un tā paša vēstījuma versijas: kaut kas jādara, lai to novērstu. Maz ticams, ka cilvēki spēs novērst atmosfērai nodarīto kaitējumu pirms nopietnas globālās sasilšanas, tomēr cerība joprojām ir. Ieviešot stingrus likumus un noteikumus, kas ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, globālās sasilšanas attīstība var palēnināties, dodot zinātnei vairāk laika, lai noskaidrotu, kā ne tikai samazināt, bet arī mainīt sasilšanas tendenci.