Grāmatošana virsgrāmatās ir grāmatvedības darbība, kurā grāmatveži reģistrē biznesa darījumus uzņēmuma finanšu grāmatās. Patiesībā grāmatvedības darījumu grāmatošanai nav daudz dažādu veidu. Visas metodes būtībā veic vienu un to pašu, lai gan rakstiskais formāts var nedaudz atšķirties. Elektroniskās grāmatvedības programmatūras izmantošanai bieži ir dažādas iegrāmatošanas metodes, lai gan lielākā atšķirība ir tajā, kā grāmatvedis to dara, nevis gala rezultātā. Precīzi grāmatvedības darījumi ir viens no galvenajiem grāmatvedības informācijas sistēmas mugurkauliem.
Klasiskā grāmatošanas metode ir izveidot ar roku rakstītu žurnāla ierakstu. Visos žurnāla ierakstos debeti ir pirmajā vietā — ieraksta augšdaļā — kredīti ir otrajā vietā. Žurnāla ierakstam ir nepieciešams datums, konta numurs un nosaukums gan debeta, gan kredītlīnijai, kā arī dolāra skaitlis katram debetam un kredītam. Īss apraksts atrodas zem ieraksta pēdējās kredītlīnijas. Kad grāmatvedis ir ierakstīts atsevišķi, grāmatvedis atjaunina katru kontu, norādot ierakstā norādītās dolāru summas, manuālā grāmatvedības sistēmā ierakstot grāmatvedības grāmatās ar roku.
Manuālās uzskaites sistēmas bieži vien ir apnicīgi atjaunināt, veicot grāmatojumus virsgrāmatās. Tradicionāli uzņēmumam sistēmā būtu daudz dažādu papīra virsgrāmatu un žurnālu. Grāmatvežiem būtu jāatrod vajadzīgās grāmatas un tad katrā skaidri un precīzi jāieraksta ieraksts. Mūsdienās manuālā grāmatvedības sistēma var atsaukties uz vairākām izklājlapām, kurām nav viena datu ievades punkta, piemēram, grāmatvedības programmatūru. Izklājlapas var būt grūti uzturēt arī manuāli.
Grāmatvedības programmatūras izmantošana uzņēmuma grāmatvedības uzskaitei var šķist vieglāk uzturējama, veicot grāmatojumus virsgrāmatās. Žurnāla ieraksta ekrāns ir pieejams lielākajai daļai sistēmu, un tam ir nepieciešama tāda pati pamatinformācija kā manuālam žurnāla ierakstam, datums, konta numurs un nosaukums gan debeta, gan kredītlīnijām, kā arī dolāra skaitlis katram debetam un kredītam. Tomēr galvenā problēma ir saistīta ar neprecīziem datiem, kas ievadīti grāmatvedības sistēmā. Fizisku virsgrāmatu vai žurnālu nav, tāpēc kļūdas ir jāseko elektroniski un jālabo, izmantojot sistēmu. Daudzos gadījumos nav vienkāršas dzēšanas un pārrakstīšanas procedūras, kas var apgrūtināt galveno labojumu izpildi.
Lielākā daļa grāmatvedības sistēmu darbojas pēc pastāvīgas metodes. Katrs grāmatvedības darījums tiek ievadīts žurnālos un virsgrāmatās, tiklīdz tie notiek. Tāpēc grāmatošana virsgrāmatās ir viens no visizplatītākajiem grāmatvedības uzdevumiem. Lielām organizācijām var būt simtiem — pat tūkstošiem — ikmēneša darījumu. Ir jābūt iekšējai kontrolei, lai nodrošinātu precīzu un atbilstošu darījumu savlaicīgu reģistrēšanu.