Cilvēka kājā ir plašs asinsvadu tīkls. Kuģus, kas atbild par asiņu atgriešanos sirdī, sauc par vēnām. Galvenās kājas vēnas ir augšstilba vēnas, gūžas vēnas, popliteālā vēnas, stilba kaula vēnas un aizmugurējā velves vēna. Iekļauti arī zoles sinusoīdi, muguras vēnu pēdas velve un sapenveida vēnas, lai nosauktu tikai dažas.
Kāju vēnas var iedalīt grupās pēc to funkcijām un atrašanās vietas. Dziļās vēnas atrodas muskuļu audos un parasti ir savienotas ar artēriju, asinsvadu, kas ved asinis prom no sirds. Virspusējās vēnas jeb zemādas vēnas atrodas tuvāk ādas virsmai un parasti nav savienotas pārī ar artēriju. Šīs vēnas var darboties kā dzesēšanas sistēma. Venules ir mazi asinsvadi, kas ved asinis no kapilāru gultnēm, un perforatorās vēnas tiek izmantotas, lai savienotu dziļās un virspusējās vēnas.
Ārējās un iekšējās gūžas vēnas savienojas krustu-gūžas locītavā, veidojot kopējo gūžas vēnu, kas aizplūst uz apakšējo dobo vēnu. Apakšējā vena cava ir liela vēna, kas nes asinis līdz pat sirdij. Ārējo gūžas vēnu baro augšstilba vēna.
Kopējā augšstilba vēna veidojas cirkšņā, kombinējot virspusējo augšstilba vēnu un dziļo augšstilba vēnu. Dziļo augšstilba vēnu baro vairākas mazākas pietekas vēnas augšstilba muskuļos. Asinis no virspusējās augšstilba vēnas nāk no popliteālās vēnas.
Popliteālā vēna ir dziļa sistēmas vēna, kas veidojas, apvienojot stilba kaula aizmugurējās un priekšējās vēnas. Vēna veidojas netālu no ceļa locītavas. Aizmugurējā stilba kaula vēna nes asinis no apakšstilba aizmugurējā nodalījuma, bet priekšējā stilba kaula vēna – no priekšējā nodalījuma.
Aizmugurējā velves vēna ir virspusēja vēna, kas atrodas kājas ikru daļā. Lielāka sapenveida vēna ir savienota ar aizmugurējo arkas vēnu caur asinsvadiem, ko sauc par Koketa perforējošām vēnām. Lielākā daļa Koketa perforējošo vēnu rodas no aizmugurējās arkas vēnas.
Zoles sinusoīdi jeb zoles sinusa vēnas ir daļa no kāju vēnu dziļās sistēmas. Tās ir lielas vēnas ar plānām sienām un atrodas skeleta muskuļos. Tie iztukšojas stilba kaula aizmugurējās vēnās.
Muguras vēnu pēdas velve ir virspusēja vēna, kas savieno mazās un lielās sapenveida vēnas. Šī vēna atrodas pēdā un stiepjas no pirmā cipara jeb lielā pirksta līdz piektajam ciparam jeb mazajam pirkstiņam. Mazā sapenveida vēna rodas no piektā cipara, un lielā sapenveida vēna sākas no pirmā cipara.
Safenveida vēnas satiekas muguras vēnu pēdas arkā. Mazā sapenveida vēna aizplūst popliteālajā vēnā netālu no ceļa locītavas, un lielā sapenveida vēna aizplūst augšstilba vēnā. Lielā sapenveida vēna ceļā uz augšstilba vēnu savāc vairākas pieteku vēnas.
Kāju vēnās ir mazi divpusēji vārsti, kas ļauj asinīm plūst tikai vienā virzienā. Tas ir līdzīgs pretvārstam santehnikā. Vārstu aizver šķidrums, kas plūst nepareizā virzienā. Ja šie vārsti ir bojāti, var veidoties nelieli turbulences apgabali, kas bieži izraisa tādas problēmas kā varikozas vēnas.