Kas ir kopējā gūžas vēna?

Iegurnī un kājās asinīm jākāpj uz augšu pret zemes pievilkšanās spēku, un spiediens šajā sistēmā ir zems. Kustību nodrošina trīs mehānismi kopā: ikru un augšstilba muskuļu saraušanās, kas vēnas saspiež kā sūknis, vēnu vārstuļi, kas asinīm neļauj tecēt atpakaļ, un spiediena izmaiņas krūškurvī elpojot, kas ieelpā asinis it kā ievelk uz augšu.

No tā izriet ļoti praktiska lieta: ilgstoša nekustīga sēdēšana vai stāvēšana šo sūkni izslēdz, asins plūsma palēninās, un tieši palēnināta plūsma ir viens no galvenajiem asins recekļa veidošanās priekšnosacījumiem.

Vietā, kur kreisā kopējā gūžas vēna šķērso mugurkaulu, to no priekšas piespiež labā kopējā gūžas artērija, bet no aizmugures atbalsta skriemelis. Daļai cilvēku šī saspiešana ir izteikta, vēnas sieniņā laika gaitā veidojas saaugumi, un plūsma tiek traucēta; šo stāvokli sauc par Meja un Tērnera sindromu.

Tas izskaidro klīnisku novērojumu, kas citādi šķistu nejaušs: dziļo vēnu tromboze kājā biežāk rodas kreisajā pusē nekā labajā. Ja jaunam cilvēkam bez skaidra iemesla pietūkst tieši kreisā kāja, ārsti šo iespēju vērtē īpaši.

Recekļa veidošanos šajā līmenī sekmē ilgi ceļojumi, gultas režīms, operācijas, lūzumi, grūtniecība, iegurņa audzēji un asins recēšanas traucējumi. Simptomi ir vienas kājas pietūkums, smaguma sajūta un sāpes, kas pastiprinās ejot, ādas sasilšana un sarkanīgi zilgana nokrāsa.

Ar šādām pazīmēm pie ārsta jādodas tajā pašā vai nākamajā dienā, negaidot, vai pāries pašas. Ja pievienojas elpas trūkums, sāpes krūtīs ieelpojot, straujš pulss, asiņu atklepošana vai ģībonis, nekavējoties jāzvana 113, jo receklis var būt aizceļojis uz plaušām. Diagnozi apstiprina ar ultrasonogrāfiju, bet iegurņa vēnu novērtēšanai nepieciešami papildu izmeklējumi; ar to nodarbojas asinsvadu ķirurgs kopā ar ģimenes ārstu. Šis teksts skaidro uzbūvi un neaizstāj ārsta izmeklēšanu.

Kopējā gūžas vēna ir svarīga arī kā ceļš: caur augšstilba vēnu tai var piekļūt ar katetru, un tieši pa šo maršrutu ievieto apakšējās dobās vēnas filtrus vai veic iegurņa vēnu procedūras.

Pirmā neskaidrība ir starp vēnu un artēriju ar gandrīz vienādu nosaukumu. Kopējā gūžas artērija nes asinis lejup uz kāju un ceļā sadalās, bet vēna nes asinis augšup un ceļā savienojas; asinsvadu kopumā tas izskatās kā koks, kura zari aug uz leju artērijās un uz augšu vēnās. Turklāt iegurnī vēna parasti guļ aiz artērijas un pa labi no tās.

Otrā ir starp ārējo un iekšējo gūžas vēnu. Ārējā ir kājas vēnu turpinājums, tāpēc kājas tromboze izplatās tieši pa to; iekšējā savāc asinis no iegurņa orgāniem, un tās slimības biežāk saistītas ar iegurņa iekaisumiem, grūtniecību vai audzējiem.

Trešā ir starp dziļo un virspusējo sistēmu. Redzamās, uz ādas izspiedušās varikozās vēnas pieder virspusējai sistēmai; kopējā gūžas vēna ir dziļās sistēmas daļa, to ne redzēt, ne sataustīt nevar, un tieši dziļās sistēmas tromboze ir bīstamā.

Apakšējā dobā vēna atrodas pa labi no mugurkaula, bet aorta pa kreisi. Šī asimetrija radusies vēl embrija attīstībā, kad no vairākām pāra vēnām saglabājas un saplūst tikai daļa, un tās sekas cilvēks nes visu mūžu: kreisās puses asinīm vienmēr jāšķērso ķermeņa viduslīnija, bet labās puses asinīm nē.

Tas pats izskaidro vēl vienu labi zināmu ieteikumu grūtniecības beigu posmā gulēt vairāk uz kreisajiem sāniem: guļot uz muguras, dzemde spiež uz apakšējo dobo vēnu, kas ir tieši zem tās pa labi, un atplūde uz sirdi samazinās.