Kopējā miega artērija: uzbūve un nozīme

Labā kopējā miega artērija sākas aiz labās atslēgas un krūšu kaula locītavas, kur pleca un galvas stumbrs (truncus brachiocephalicus) sadalās. Kreisā sākas augstāk un dziļāk, tieši no aortas loka (arcus aortae), tāpēc tai ir arī krūšu dobuma posms, kura labajai pusē nav. Šī atšķirība ir svarīga gan operācijās, gan attēldiagnostikā.

Kaklā artērija paceļas gandrīz vertikāli, atrodoties blīva saistaudu apvalka iekšpusē, ko sauc par miega artērijas apvalku (vagina carotica). Tajā pašā apvalkā sānis no artērijas atrodas iekšējā jūga vēna (vena jugularis interna), bet starp abiem un nedaudz aizmugurē iet klejotājnervs (nervus vagus). Šo trīs struktūru kopums ir viens no svarīgākajiem kakla anatomijas orientieriem.

Priekšpusē artēriju sedz krūšu, atslēgas un galvaskausa muskulis, aizmugurē atrodas kakla skriemeļu šķērsizauguma priekšējie bumbulīši. Sestā kakla skriemeļa bumbulis ir īpaši izteikts, un pret to artēriju vēsturiski piespieda, lai apturētu asiņošanu. Ar to artērija paceļas līdz vairogskrimšļa augšējās malas līmenim, kur sadalās.

• Labā puse: sākums aiz atslēgas un krūšu kaula locītavas no pleca un galvas stumbra.
• Kreisā puse: sākums tieši no aortas loka, ar papildu posmu krūšu dobumā.
• Apvalkā kopā ar iekšējo jūga vēnu un klejotājnervu.
• Kakla posmā atzaru nav.
• Sadalīšanās parasti vairogskrimšļa augšējās malas augstumā.

Sadalīšanās vietā artērijas diametrs nedaudz palielinās, un šo paplašinājumu sauc par miega artērijas sīpolu. No tā atiet divi zari ar pilnīgi atšķirīgiem uzdevumiem. Iekšējā miega artērija neko neapgādā kaklā, ieiet galvaskausā un kļūst par galveno smadzeņu priekšējās daļas un acs asinsvadu. Ārējā miega artērija apgādā seju, galvas ādu, vairogdziedzeri, mēli, rīkli un žokļus.

Galvaskausā abas iekšējās miega artērijas un mugurkaula artēriju sistēma savienojas gredzenveida struktūrā smadzeņu pamatnē. Šis savienojums ļauj asinīm apiet nosprostotu posmu, taču tā uzbūve cilvēkiem ļoti atšķiras, un daudziem tas nav pilnīgs. Tieši tāpēc vienāda apjoma sašaurinājums vienam cilvēkam neradīs nekādus simptomus, bet citam izraisīs smagu bojājumu.

Miega artērijas sinuss (sinus caroticus) ir sienas posms ar īpaši elastīgu uzbūvi un blīvu nervu galu tīklu. Tas nereaģē uz ķīmiskām izmaiņām, bet uz sienas izstiepšanos, tas ir, uz asinsspiedienu. Signāls pa rīkles un mēles nerva zaru nonāk smadzeņu stumbrā, un tur tiek pielāgots sirdsdarbības ātrums un asinsvadu tonuss.

Miega glomuss (glomus caroticum) ir mazs, bet ārkārtīgi labi apasiņots šūnu kopums sadalīšanās vietas tuvumā. Tas mēra skābekļa daudzumu asinīs, kā arī oglekļa dioksīda līmeni un skābumu, un ir galvenais sensors, kas liek palielināt elpošanas dziļumu, ja skābekļa kļūst par maz.

Abi sensori kopā veido vienu no organisma ātrākajām regulēšanas sistēmām. Piemēram, pieceļoties no guļus stāvokļa, spiediens galvas līmenī uz brīdi krītas, sinuss to uzreiz pamana, un sirdsdarbība paātrinās, pirms cilvēks paspēj sajust reiboni.

1. Asinsspiediena izmaiņa izstiepj vai atslābina sinusa sienu.
2. Nervu gali sienā maina impulsu biežumu.
3. Signāls pa rīkles un mēles nervu nonāk smadzeņu stumbra centros.
4. Centri maina klejotājnerva un simpātiskās sistēmas aktivitāti.
5. Mainās sirdsdarbības ātrums, sirds izsviede un asinsvadu tonuss.
6. Asinsspiediens atgriežas iepriekšējā līmenī dažu sekunžu laikā.

Aterosklerozes pārmaiņas asinsvados neizvietojas nejauši. Tās koncentrējas vietās, kur asins plūsma zaudē vienmērīgu virzienu. Sadalīšanās vietā plūsma sadalās divās straumēs, un paplašinājuma ārējā sienā veidojas virpuļi, kur asinis daļēji stāv uz vietas un pat maina virzienu katrā sirds ciklā.

Asinsvada iekšējais apvalks šādu plūsmu uztver kā signālu. Tur, kur plūsma ir vienmērīga un ātra, endotēlijs ražo aizsargājošas vielas, tostarp slāpekļa oksīdu. Tur, kur plūsma ir svārstīga, šī aizsardzība ir vājāka, un asinsvada siena kļūst caurlaidīgāka holesterīnu saturošajām daļiņām.

Tieši tāpēc miega artērijas sašaurinājums gandrīz vienmēr sākas paplašinājuma ārējā sienā un iekšējās miega artērijas sākumā, nevis vienmērīgi visā garumā. Šī likumsakarība izskaidro arī to, kāpēc izmeklējumos uzmanību pievērš tieši šim dažu centimetru posmam.

Biežākā problēma ir aterosklerotisks sašaurinājums. Tas var ilgi neradīt nekādas sajūtas, līdz no aplikuma atdalās daļiņa un aizsprosto smadzeņu asinsvadu. Tipiskas izpausmes ir pēkšņs vienas ķermeņa puses vājums vai nejutīgums, runas traucējumi, sejas noslīdēšana vai īslaicīgs redzes zudums vienā acī, kas atgādina priekškara nolaišanos.

Otra svarīga problēma ir artērijas sienas atslāņošanās jeb disekcija. Tā biežāk skar gados jaunākus cilvēkus, nereti pēc kakla traumas, straujas galvas kustības vai pat bez skaidra iemesla. Raksturīgas ir vienpusējas kakla vai galvas sāpes kopā ar plakstiņa noslīdēšanu un sašaurinātu acu zīlīti vienā pusē.

Retāk sastopami stāvokļi ir miega glomusa audzējs, kas izpaužas kā lēni augoša, pulsējoša veidojuma sajūta kaklā, kā arī sinusa pārlieka jutība, kurā spiediens uz kaklu, piemēram, no cieša apkakles vai pagriežot galvu, izraisa samaņas zudumu. Ar šīm problēmām strādā neirologs, asinsvadu ķirurgs un angiologs, bet audzēju gadījumā arī otorinolaringologs.

Pēkšņi parādījušies neiroloģiski simptomi ir neatliekama situācija. Ja parādās vienas puses vājums, sejas asimetrija, runas traucējumi vai pēkšņs redzes zudums, nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, jo ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no stundām.

• Pēkšņs vienas puses vājums vai nejutīgums: neatliekama situācija.
• Runas traucējumi vai sejas noslīdēšana: neatliekama situācija.
• Īslaicīgs redzes zudums vienā acī: jāizmeklē bez kavēšanās.
• Vienpusējas kakla sāpes ar noslīdējušu plakstiņu: iespējama artērijas sienas atslāņošanās.
• Lēni augoša pulsējoša veidojuma sajūta kaklā: jāizmeklē pie ārsta.

Izmeklēšana sākas ar klausīšanos: ārsts ar fonendoskopu uz kakla var dzirdēt troksni, ko rada strauja plūsma caur sašaurinājumu. Šī pazīme nav ne pietiekami jutīga, ne droša, jo ļoti izteiktā sašaurinājumā troksnis var pazust, tāpēc lēmums balstās uz attēldiagnostiku.

Pamatizmeklējums ir kakla asinsvadu duplex ultrasonogrāfija. Tā vienlaikus parāda sienas biezumu, aplikuma izskatu un plūsmas ātrumu, ir nekaitīga un atkārtojama. Precizēšanai izmanto datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju, kas parāda arī tos posmus, kurus ultraskaņa neredz, piemēram, artērijas sākumu krūšu dobumā un tās gaitu galvaskausā.

Ja ir aizdomas par sienas atslāņošanos, izmeklējumu izvēlas atbilstoši situācijai, jo šī diagnoze ultraskaņā var palikt nepamanīta. Pirms operatīvas ārstēšanas dažkārt veic katetra angiogrāfiju. Papildus vienmēr izvērtē kopējos riska faktorus: asinsspiedienu, holesterīna līmeni, cukura līmeni un smēķēšanu.

Kakla anatomijā līdzīgas pazīmes var nākt no vairākām struktūrām, un arī nosaukumi latviešu valodā mēdz maldināt, jo vārds „miega" nesaistās ar miegu ikdienas nozīmē.

• Jūga vēnas pulsācija: mīksta, plaša, mainās līdz ar elpošanu un ķermeņa stāvokli, atšķirībā no asas artērijas pulsācijas.
• Mugurkaula artērijas baseina traucējumi: vairāk reibonis, dubultošanās un nestabilitāte, nevis vienas puses vājums.
• Kakla limfmezgls: nepulsē un nav saistīts ar asinsvadu.
• Karotidīnija: sāpīgums, piespiežot artērijas apvidu, bez sašaurinājuma.
• Koronārās artērijas: pilnīgi cits asinsvads, kas apgādā sirds muskuli, nevis galvu.

Spiediens uz kakla apvidu tieši virs sadalīšanās vietas spēj kairināt spiediena receptorus un izraisīt sirdsdarbības palēnināšanos un asinsspiediena kritumu. Tieši tāpēc dažiem cilvēkiem no ciešas apkakles, strauja galvas pagrieziena vai skūšanās var rasties reibonis. Medicīnā šo reakciju dažkārt izmanto ar nolūku, bet to drīkst darīt tikai ārsts un stingri vienā pusē, nekad abās vienlaikus.

Otrs secinājums attiecas uz izmeklējuma rezultātu lasīšanu. Sašaurinājuma procenti ir tikai viena rādītāja daļa. Tikpat svarīgi ir tas, kā aplikums izskatās: vai tā virsma ir gluda vai nelīdzena, vai tajā ir asinsizplūdums un vai tas ir blīvs vai mīksts. Nelīdzens, mīksts aplikums var būt bīstamāks nekā lielāks, bet stabils sašaurinājums.

Trešais: tā kā artērija ir viegli pieejama ultraskaņai, tās sienas stāvoklis kalpo par visa organisma asinsvadu rādītāju. Ja šeit redzamas agrīnas pārmaiņas, tas norāda uz paaugstinātu risku arī citviet, tostarp sirds asinsvados. Šāds atradums nav diagnoze, bet pamatots iemesls nopietni pievērsties asinsspiedienam, holesterīna līmenim un smēķēšanas atmešanai kopā ar ģimenes ārstu.