TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir brahiālā vēna?

Īsā atbilde

Brahiālā jeb pleca vēna (vena brachialis) ir augšdelma dziļā vēna, kas nogādā atpakaļ uz sirdi asinis no augšdelma muskuļiem un no visas apakšdelma un plaukstas dziļās vēnu sistēmas. Katrā rokā tā parasti ir pārī: divas vēnas cieši pieguļ pleca artērijai no abām pusēm.

Brahiālās vēnas sākas elkoņa bedres līmenī, kur saplūst apakšdelma dziļās vēnas, proti, spieķa kaula vēnas (venae radiales) un elkoņa kaula vēnas (venae ulnares). No turienes tās kāpj augšup pa augšdelma iekšpusi kopā ar pleca artēriju (arteria brachialis) un vidusnervu (nervus medianus) vienā saistaudu apvalkā.

Augšdelma augšdaļā, pie lielā apaļā muskuļa apakšējās malas, brahiālās vēnas savienojas ar virspusējo basiliko vēnu (vena basilica), un no šīs satekas tālāk turpinās paduses vēna (vena axillaris). Tā savukārt zem atslēgas kaula kļūst par zematslēgas kaula vēnu, kas kopā ar citām vēnām ieved asinis augšējā dobajā vēnā un labajā priekškambarī.

Vēnas sienā, tāpat kā citās ekstremitāšu vēnās, ir pusmēness formas vārstuļi, kas asinis laiž tikai vienā virzienā. Atgriešanos uz sirdi nodrošina augšdelma muskuļu saraušanās, kas vēnu saspiež, un līdzās esošās artērijas pulsācija kopīgajā apvalkā; abi mehānismi kopā veido tā saukto muskuļu sūkni.

Kāpēc tā ir pārī un ko nozīmē pavadvēna

Brahiālā vēna ir klasisks pavadvēnas piemērs (latīniski venae comitantes). Vidēja kalibra artērijas ekstremitātēs bieži pavada nevis viena, bet divas vēnas, kas savā starpā savienotas ar šķērszariem, tā ka artērija atrodas it kā režģa vidū. Šādam izkārtojumam ir divas priekšrocības: artērijas pulsācija palīdz izspiest venozās asinis uz priekšu, un siltās artēriju asinis pa ceļam sasilda vēnu asinis, kas atgriežas no vēsākās perifērijas.

Šī siltuma apmaiņa ir iemesls, kāpēc roka aukstumā spēj ilgi saglabāt ķermeņa pamattemperatūru: siltums neaizplūst līdz pirkstiem, bet atgriežas atpakaļ uz ķermeni jau augšdelma līmenī.

Kāpēc tas ir svarīgi klīniski

Tā kā brahiālā vēna ir dziļā vēna, tajā izveidojies asins receklis tiek uzskatīts par dziļo vēnu trombozi. Augšējā ekstremitātē tā ir retāka nekā kājās, un visbiežāk tā ir saistīta ar centrālo venozo katetru, kardiostimulatora vadu vai ilgstošu venozu pieeju, retāk ar intensīvu atkārtotu slodzi virs galvas.

Ārsts jāapmeklē, ja roka pēkšņi uzpampst visā garumā, kļūst smaga un sāpīga, āda iegūst zilganu nokrāsu vai uz pleca un krūškurvja parādās jauns, izteikts virspusējo vēnu zīmējums. Ja vienlaikus rodas elpas trūkums vai sāpes krūtīs, palīdzība jāmeklē nekavējoties, zvanot 113, jo receklis var aizceļot uz plaušām. Šādus stāvokļus vērtē asinsvadu ķirurgs kopā ar ģimenes ārstu, un diagnozi apstiprina ar ultrasonogrāfiju.

Vēl viena praktiska nozīme ir asinsspiediena mērīšanā: manšete augšdelmā saspiež tieši to asinsvadu saišķi, kurā ir pleca artērija un brahiālās vēnas, tāpēc pārāk šaura vai nepareizi uzlikta manšete rezultātu sagroza.

Ar ko to sajauc

Brahiālo vēnu bieži sajauc ar virspusējām rokas vēnām, no kurām ņem asinis analīzēm. Asins paraugu parasti ņem no elkoņa bedres vidējās vēnas (vena mediana cubiti), galvas vēnas (vena cephalica) vai basilikās vēnas, kas atrodas zem ādas un ir redzamas vai iztaustāmas. Brahiālā vēna guļ dziļi, blakus artērijai un nervam, un to neizmanto ikdienas asins analīzēm.

Otra sajaukšana ir ar pleca artēriju. Tām ir gandrīz identisks gaitas ceļš, bet artērijā ir sataustāms pulss un tā nes asinis uz roku, savukārt vēnas nes asinis prom no rokas un pulsa tajās nav. Atšķirīgs ir arī nosaukums pēc funkcijas: elkoņa bedrē apakšdelma dziļās vēnas veido brahiālās vēnas, bet pleca artērija tajā pašā vietā sadalās spieķa un elkoņa kaula artērijās.

Ko no tā ir vērts paturēt prātā

Rokas venozā sistēma ir divstāvīga: virspusējais stāvs zem ādas un dziļais stāvs pie kauliem un artērijām, savienoti ar caurduroša tipa zariem. Šī dublēšanās izskaidro, kāpēc virspusēju vēnu var bez sekām izņemt un izmantot, piemēram, sirds asinsvadu šuntēšanai vai dialīzes pieejas izveidei, bet dziļās vēnas nosprostojums rada pietūkumu visā rokā.

Ir arī bieži sastopams maldīgs priekšstats, ka vēnu asinis ir zilas. Tās ir tumši sarkanas; zilgano nokrāsu rada gaismas izkliede ādā, nevis pašu asiņu krāsa.

Avoti