Kas ir aknu vēna?

Aknu vēnas atrodas starp aknu segmentiem, nevis to iekšpusē. Šis ir viens no svarīgākajiem aknu anatomijas principiem: vārtu vēnas, artērijas un žultsvada zari iet kopā un apkalpo katrs savu segmentu no iekšpuses, bet aknu vēnas iet pa robežām starp segmentiem un savāc asinis no abām pusēm.

Tieši tāpēc aknas var sadalīt patstāvīgos segmentos, kuriem katram ir sava asins pieplūde un žults atplūde. Uz šī dalījuma balstās gan aknu daļas izgriešanas operācijas, gan dzīva donora aknu daļas transplantācija: ķirurgs griež pa plakni starp segmentiem, saudzējot vārtu zarus, bet ļoti rūpīgi izvērtējot, kurai pusei paliks aknu vēna.

Aknu vēnās nav vārstuļu, un to sieniņu tur atvērtu apkārtējie aknu audi. Tāpēc spiediena svārstības no labās sirds puses pa tām izplatās atpakaļ uz aknām gandrīz nemazinātas.

Ja aknu vēnas tiek nosprostotas, piemēram, ar trombu, rodas Buda un Kiari sindroms. Asinis aknās ieplūst, bet neizplūst, aknas piebriest un kļūst sāpīgas, vēderā krājas šķidrums, un var pievienoties dzelte. Slimība var attīstīties gan strauji, gan mēnešu laikā, un biežāk skar cilvēkus ar asins recēšanas traucējumiem.

Otra virziena problēma rodas sirds mazspējas gadījumā. Ja labā sirds puse nespēj asinis pieņemt, spiediens uzkrājas apakšējā dobajā vēnā un pa aknu vēnām tiek nodots aknām. Aknas kļūst lielākas, blīvākas un jutīgas uz spiedienu labajā paribē, un uz griezuma tās iegūst raibu izskatu ar tumšiem un gaišiem laukumiem, ko sauc par muskatriekstaknām.

Ārsta palīdzība nepieciešama, ja āda vai acu baltumi kļūst dzelteni, ja vēdera apkārtmērs palielinās bez svara pieauguma citur, ja parādās noturīgas sāpes labajā paribē vai ja pēkšņi pietūkst abas kājas. Ar aknu slimībām nodarbojas gastroenterologs vai hepatologs, ar asinsvadu nosprostojumiem asinsvadu ķirurgs un intervences radiologs.

Visbiežāk aknu vēnu sajauc ar vārtu vēnu. Atšķirība ir virziens: vārtu vēna asinis aknās ienes, aknu vēnas tās iznes. Atšķiras arī sekas. Vārtu vēnas nosprostojums vai spiediena pieaugums tajā rada vārtu vēnas hipertensiju ar paplašinātām barības vada vēnām un liesas palielināšanos, bet aknu vēnu nosprostojums rada aknu pārpildījumu un strauju šķidruma uzkrāšanos vēderā.

Otrs pārpratums ir vārds „vēna“ pats par sevi. Parasti vēna nes asinis uz sirdi, bet vārtu vēna ir izņēmums: tā sākas kapilāros zarnās un beidzas atkal kapilāros aknās, nemaz nenonākot līdz sirdij. Tādu asinsvadu sauc par vārtu sistēmu, un cilvēka ķermenī tādu ir maz.

Aknu vēnas nedrīkst jaukt arī ar aknu artēriju. Artērija ieved skābekli un ir plāna, vēnas ir daudz platākas un iet pilnīgi citā plaknē.

Vārtu vēnas sistēma ir iemesls parādībai, ko sauc par pirmās pasāžas efektu. Viss, kas uzsūcas zarnās, tostarp norītās zāles, vispirms nonāk aknās un tikai pēc tam pa aknu vēnām tālāk uz sirdi un pārējo ķermeni. Aknas daļu no tā uzreiz pārveido vai noārda, tāpēc vienas un tās pašas zāles tablešu veidā jādod lielākā devā nekā injekcijā, un dažas zāles norītas nedarbojas vispār.

Tas pats izskaidro, kāpēc dažus medikamentus liek zem mēles vai lieto svecīšu veidā: šādi tie apiet vārtu vēnu un aknas un nonāk asinsritē tieši. Un otrādi, tieši aknu vēnas ir tās, kas padara aknas par sirds mazspējas spoguli: ārstam, uzspiežot uz aknu apvidu, kakla vēnas var redzami piepildīties, jo spiediens caur aknu vēnām izplatās atpakaļ uz sirdi.