Kas ir aknu vārtu vēnu sistēma?

Sinusoīdos asinis plūst lēni un saskaras ar hepatocītu virsmu gandrīz bez barjeras. Tur glikozi uzkrāj kā glikogēnu vai izlaiž atpakaļ asinīs, aminoskābes pārstrādā vai izmanto olbaltumvielu sintēzei, bet zarnu baktēriju un olbaltumvielu sadalīšanās radīto amonjaku pārvērš urīnvielā, kuru nieres var izvadīt.

Sinusoīdu sieniņā izvietotās Kupfera šūnas ir aknu makrofāgi. Tās uztver baktērijas, to sieniņu fragmentus un citas daļiņas, kas izkļuvušas no zarnu lūmena, tāpēc vārtu vēnu sistēma darbojas arī kā imunoloģisks filtrs starp zarnām un pārējo organismu.

Nosaukums nāk no vietas, kur tā ieiet aknās: aknu apakšējā virsmā ir padziļinājums, ko sauc par aknu vārtiem (porta hepatis), un tur vienkopus atrodas vārtu vēna, aknu artērija un žultsvadi. Latīņu porta nozīmē vārtus.

Vārtu sistēma organismā nav tikai viena. Tāda pati principiāla uzbūve ir hipotalāma un hipofīzes vārtu sistēmai, kurā asinis no hipotalāma kapilāriem nonāk hipofīzes priekšdaļas kapilāros, nesot tur atbrīvotājhormonus. Ja tekstā minēta „portālā sistēma" bez precizējuma, parasti tomēr domāta aknu sistēma.

Ja aknu audi kļūst rētaini, kā tas notiek aknu cirozes gadījumā, pretestība asins plūsmai aknās pieaug un vārtu vēnā ceļas spiediens. To sauc par portālo hipertensiju. Asinis sāk meklēt apkārtceļus uz dobo vēnu pa savienojumiem, kas normāli ir šauri un nenozīmīgi: barības vada apakšdaļas vēnām, vēdera priekšējās sienas vēnām ap nabu un taisnās zarnas vēnu pinumam.

Šie apkārtceļi arī rada raksturīgās izpausmes: barības vada paplašinātās vēnas, kas var pēkšņi asiņot, zilgans vēnu tīkls ap nabu, palielināta liesa, šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā un aknu encefalopātija, kad neatfiltrētais amonjaks sasniedz smadzenes un rada apjukumu, miegainību un roku trīci.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas gastroenterologs jeb hepatologs, bieži kopā ar radiologu un ķirurgu. Nekavējoties jāzvana pēc neatliekamās palīdzības, ja cilvēks vemj asinis vai vemšanas masas izskatās kā kafijas biezumi, ja izkārnījumi ir melni un darvai līdzīgi vai ja strauji pieaug vēdera apjoms kopā ar ādas dzeltēšanu un apjukumu.

Visbiežākā jaukšana ir starp vārtu vēnu un aknu vēnām. Tās ir pretēji vērstas: vārtu vēna asinis aknās ienes, aknu vēnas tās no aknām iznes uz apakšējo dobo vēnu. Ultrasonogrāfijā tās atšķir pēc plūsmas virziena un pēc tā, ka vārtu vēnas zariem ir bieza, spilgta sieniņa, bet aknu vēnām tikpat kā nav redzamas sieniņas.

Otrs jaukšanas avots ir aknu artērija. Tā piegādā skābekli, bet vārtu vēna piegādā vielas, kas jāapstrādā. Ja nosprosto aknu artēriju, pirmie cieš žultsvadi, kuru apgāde ir gandrīz tikai artēriāla.

Tieši šī sistēma ir iemesls tā sauktajam pirmā pasāžas efektam. Iedzerta zāļu deva vispirms nokļūst aknās un daļēji tiek sadalīta, pirms vispār sasniedz sirdi un asinsriti, tāpēc tabletes deva mēdz būt lielāka nekā tās pašas vielas deva vēnā. Dažas vielas šajā pasāžā tiek noārdītas gandrīz pilnībā, tāpēc tās nav iespējams lietot iekšķīgi.

Tas izskaidro arī, kāpēc atsevišķas zāles liek zem mēles vai ievada taisnajā zarnā: mutes gļotādas un taisnās zarnas apakšdaļas vēnas ietek tieši dobajā vēnā, tāpēc viela aknu filtru vispirms apiet.