Kas ir kopējā atliecējmuskuļu cīpsla?
Īsā atbilde
Kopējā atliecējmuskuļu cīpsla (tendo extensorum communis) ir īsa, blīva saistaudu plāksne, ar kuru vairāki apakšdelma aizmugurējie muskuļi kopīgi piestiprinās pie augšdelma kaula sānu paugura (epicondylus lateralis humeri) elkoņa ārpusē. Caur to tiek pārnests spēks, kas atloka plaukstas locītavu un pirkstus, un tieši šī cīpsla ir tā vieta, kur rodas plaši pazīstamais „tenisista elkonis“.
Apakšdelmā muskuļi ir sadalīti divās lielās grupās. Priekšējie muskuļi saliec plaukstu un pirkstus un sākas elkoņa iekšpusē, aizmugurējie tos atloka un sākas elkoņa ārpusē. Lai vairāki muskuļi varētu piestiprināties pie viena neliela kaula izciļņa, to cīpslas augšdaļā saplūst kopā, un tieši šo saplūdumu sauc par kopējo atliecējmuskuļu cīpslu.
Konstrukcija ir taupīga, bet tai ir sava cena. Visa atliecējmuskuļu grupa spēku pārnes caur vienu nelielu, blīvu saistaudu laukumu, kas turklāt atrodas tieši locītavas kustības asī. Katrs satvēriens, katra durvju roktura pagriešana un katra pele pie datora šo laukumu noslogo.
Cīpslas piestiprināšanās vieta pie kaula nav vienkārša pielīmēšana. Tur ir pakāpeniska pāreja no cīpslas uz skrimsli un tad uz kaulu, un tieši šī pārejas zona ir visievainojamākā. Asinsapgāde tajā ir necila, tāpēc dzīšana notiek lēni un pārslodzes sekas uzkrājas.
Ar šo cīpslu saistītās sūdzības ir vienas no biežākajām elkoņa problēmām pieaugušajiem, un tās sastopamas ne tikai sportistos. Daudz biežāk to sastop cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar atkārtotām plaukstas kustībām un satveršanu: galdniekiem, pavāriem, frizieriem, mūziķiem un biroja darbiniekiem.
Ir vērts saprast arī to, ko šī cīpsla nedara. Tā nenodrošina elkoņa locītavas stabilitāti sānu virzienā, jo to dara sānu sānsaites un locītavas kauliņu forma. Tāpēc cīpslas bojājums pats par sevi nepadara elkoni nestabilu, bet ilgstošas sūdzības un slodzes izvairīšanās var novest pie plaukstas un pleca muskuļu vājuma visā rokā.
Kuri muskuļi piestiprinās pie kopējās cīpslas
Kopējo cīpslu veido vairāku muskuļu saplūdušas sākumdaļas. To precīzs sastāvs dažādiem cilvēkiem nedaudz atšķiras, bet pamatkopums ir stabils.
Svarīgs ir viens izņēmums: garais starojuma plaukstas atliecējmuskulis piestiprinās nedaudz augstāk, pie kaula šķautnes virs paugura, tāpēc to par kopējās cīpslas daļu parasti neuzskata.
- Īsais starojuma plaukstas atliecējmuskulis (musculus extensor carpi radialis brevis), biežākais sūdzību avots.
- Pirkstu atliecējmuskulis (musculus extensor digitorum).
- Mazā pirkstiņa atliecējmuskulis (musculus extensor digiti minimi).
- Elkoņkaula puses plaukstas atliecējmuskulis (musculus extensor carpi ulnaris).
- Daļēji arī pagriezējmuskulis (musculus supinator), kas ar savu virspusējo daļu iesaistās šajā pašā sākumvietā.
Kopējā atliecēju un kopējā saliecēju cīpsla
Elkonim ir divas simetriskas cīpslu sākumvietas, viena ārpusē un otra iekšpusē. Tās ir uzbūvētas pēc viena principa, bet apkalpo pretējas kustības, un arī to pārslodzes slimības ir dažādas.
| Pazīme | Kopējā atliecēju cīpsla | Kopējā saliecēju cīpsla |
|---|---|---|
| Piestiprināšanās vieta | Augšdelma kaula sānu paugurs | Augšdelma kaula vidējais paugurs |
| Muskuļu grupa | Plaukstas un pirkstu atliecēji | Plaukstas un pirkstu saliecēji |
| Tipiskā slimība | Sānu epikondilīts jeb tenisista elkonis | Vidējais epikondilīts jeb golfista elkonis |
| Sāpes pastiprina | Plaukstas atliekšana pret pretestību | Plaukstas saliekšana pret pretestību |
Kā cīpsla strādā
Atliecējmuskuļu galvenais uzdevums nav pirkstu iztaisnošana pati par sevi. Kad cilvēks kaut ko stingri satver, saliecējmuskuļi velk pirkstus uz iekšu, un plaukstas locītava neizbēgami mēģinātu salocīties kopā ar tiem. Atliecēji šo salocīšanos aptur un notur plaukstas locītavu nekustīgā stāvoklī, lai saliecēji varētu attīstīt pilnu spēku.
No tā izriet svarīga praktiska sekas. Katrs spēcīgs satvēriens noslogo atliecēju cīpslu tikpat lielā mērā kā saliecējus, pat ja cilvēks nemaz neatliec plaukstu. Tieši tāpēc pie tenisista elkoņa sāp, paceļot pilnu krūzi, spiežot rokas vai pagriežot atslēgu.
Cīpslas iekšējā uzbūve ir pielāgota vilkšanai, nevis spiešanai. Kolagēna šķiedras tajā ir sakārtotas gandrīz paralēli slodzes virzienam un savītas kūlīšos, starp kuriem atrodas plāni saistaudu apvalki ar asinsvadiem un nervu galiem. Tieši šie nervu gali dod informāciju par cīpslas nospriegojumu, tāpēc bojāta cīpsla traucē ne tikai spēku, bet arī kustību precizitāti.
Kas ar cīpslu noiet greizi
Biežākā problēma ir hroniska pārslodze cīpslas piestiprināšanās vietā, ko tradicionāli sauc par sānu epikondilītu. Nosaukums ir vēsturiski neprecīzs: mikroskopiski šajos audos parasti neatrod klasisku iekaisumu, bet gan nesakārtotas kolagēna šķiedras, sīku asinsvadu ieaugšanu un audu deģenerāciju. Tāpēc mūsdienās to biežāk sauc par cīpslas tendinopātiju.
Šī atšķirība izskaidro, kāpēc pretiekaisuma līdzekļi mazina sāpes, bet nelabo pašu cīpslu, un kāpēc atveseļošanās parasti prasa mēnešus, nevis dienas. Retāk cīpsla pēkšņi daļēji pārplīst, visbiežāk cilvēkam, kuram sūdzības bijušas jau ilgāk.
Ārstēšanu parasti sāk ģimenes ārsts, sarežģītākos gadījumos to turpina ortopēds vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, bet vingrojumu programmu vada fizioterapeits. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja pēc pēkšņas rāviena parādās izteikts pietūkums un spēka zudums, ja rokā ir nejutīgums vai ja sāpes rodas bez slodzes arī naktīs.
Kā ārsts šo vietu izmeklē
Diagnoze lielākoties ir klīniska. Attēldiagnostika ir vajadzīga tad, ja aina ir netipiska, sūdzības ilgstoši nepāriet vai tiek plānota procedūra.
- Noskaidro darba un sporta paradumus, kustības, kas sāpes izraisa, un to ilgumu.
- Ar pirkstu meklē sāpīgāko punktu; pie tenisista elkoņa tas parasti ir tieši uz paugura priekšējās malas.
- Lūdz pacientam atliekt plaukstu pret ārsta pretestību; sāpes elkoņa ārpusē atbalsta diagnozi.
- Pārbauda kustību apjomu elkonī un plaukstā, lai izslēgtu locītavas slimību.
- Novērtē kakla daļas kustības un nervu funkciju, jo sāpes var nākt no kakla vai no aizspiesta nerva.
- Nepieciešamības gadījumā veic ultrasonogrāfiju, kas parāda cīpslas struktūru, vai magnētisko rezonansi sarežģītos gadījumos.
Ar ko sāpes elkoņa ārpusē visbiežāk sajauc
Ne katras sāpes elkoņa ārējā pusē nāk no cīpslas. Vairākas citas problēmas izskatās ļoti līdzīgi, un tieši tāpēc sūdzības, kas nepāriet pēc dažiem mēnešiem, ir jāizvērtē atkārtoti.
| Stāvoklis | Raksturīgā pazīme | Kā atšķir |
|---|---|---|
| Cīpslas tendinopātija | Punktveida sāpes uz paugura | Sāpes pastiprinās, atliecot plaukstu pret pretestību |
| Starojuma kanāla sindroms | Sāpes nedaudz zemāk, muskuļa masā | Jutīgākā vieta ir tālāk no paugura |
| Kakla daļas radikulopātija | Sāpes izstaro no kakla uz roku | Pastiprinās, kustinot kaklu, bieži ar nejutīgumu |
| Elkoņa locītavas artroze | Sāpes locītavā, ierobežota kustība | Traucēta pilna iztaisnošana, krepitācija |
Vecuma un slodzes ietekme
Sūdzības par kopējo atliecēju cīpslu visbiežāk parādās vidējā vecumā, nevis jauniešiem. Tam ir bioloģisks iemesls: ar gadiem cīpslu kolagēna atjaunošanās palēninās, audi kļūst mazāk elastīgi un mazāk izturīgi pret atkārtotām mikrotraumām, savukārt slodze darbā nemazinās.
Bērniem un pusaudžiem sāpes elkoņa ārpusē ir jāvērtē citādi, jo viņiem augšanas zonas kaulā vēl ir atvērtas un pārslodzes bojājums var skart kaulu, nevis cīpslu. Tāpēc noturīgas elkoņa sāpes augošam bērnam vienmēr ir jāparāda ārstam.
Nozīme ir arī tam, kā slodze tiek sadalīta laikā. Cīpslas audi diezgan labi panes pat lielu slodzi, ja starp piepūles reizēm ir pietiekami ilgs atjaunošanās laiks. Problēmas rada nevis viena smaga diena, bet vienveidīgas kustības, kas atkārtojas daudzas stundas dienā nedēļām ilgi, jo tad bojājumu rašanās apsteidz audu remontu. Tieši tāpēc darba vietas iekārtojuma un instrumentu maiņa bieži dod lielāku ieguvumu nekā jebkurš ziedes vai plākstera veids.
Detaļa, ko kopsavilkumi parasti nepiemin
Tenisista elkoņa gadījumā bojātā vieta gandrīz vienmēr ir viena konkrēta muskuļa cīpslas daļa: īsā starojuma plaukstas atliecējmuskuļa sākums. Tas nav nejauši. Šī muskuļa cīpslas apakšējā virsma, elkoni saliecot un iztaisnojot, slīd pār augšdelma kaula locītavas virsmas malu un tiek pakļauta berzei, ko pārējie grupas muskuļi nepiedzīvo.
Otra lieta, kas praksē bieži pārsteidz, ir tā, ka daudzos gadījumos sūdzības pakāpeniski mazinās arī bez īpašas ārstēšanas, taču tas var aizņemt no dažiem mēnešiem līdz pat vairāk nekā gadam. Tieši šī lēnā, viļņveidīgā gaita rada iespaidu, ka „palīdzēja“ jebkurš tajā brīdī izmēģinātais līdzeklis, un tāpēc par šīs problēmas ārstēšanu ir tik daudz pretrunīgu padomu.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai tenisista elkonis ir tas pats, kas kopējās atliecēju cīpslas bojājums?
Praktiski jā. Tenisista elkonis ir sadzīvisks nosaukums pārslodzes izraisītām izmaiņām tieši šīs cīpslas piestiprināšanās vietā pie augšdelma kaula sānu paugura. Medicīnā to sauc par sānu epikondilītu vai, precīzāk, par cīpslas tendinopātiju. Ar tenisa spēlēšanu lielākajai daļai pacientu nav nekāda sakara.
Cik ilgi sāp tenisista elkonis?
Atveseļošanās parasti ir lēna un mērāma mēnešos, jo cīpslas piestiprināšanās vietas asinsapgāde ir necila. Daudziem cilvēkiem sūdzības ar laiku mazinās pašas, ja slodze tiek pielāgota. Ja sāpes saglabājas vai pastiprinās, ir vērts vērsties pie ārsta, lai pārliecinātos, ka cēlonis ir tieši cīpsla.
Vai roka ir pilnīgi jāsaudzē?
Pilnīgs miers parasti nepalīdz, jo cīpslai ir vajadzīga kontrolēta slodze, lai audi pārkārtotos. Ieteicamā pieeja ir samazināt tieši tās kustības, kas izraisa sāpes, un pakāpeniski pievienot fizioterapeita ieteiktus vingrojumus. Konkrēta programma jāizvēlas speciālistam, jo tā atkarīga no sūdzību ilguma un darba rakstura.
Kāpēc sāp, vienkārši paceļot krūzi?
Tāpēc, ka atliecējmuskuļi darbojas katru reizi, kad cilvēks kaut ko satver: tie notur plaukstas locītavu stabilā stāvoklī, lai saliecēji varētu vilkt pirkstus. Tādējādi pat neliels satvēriens noslogo tieši to cīpslas vietu, kas ir bojāta. Tas izskaidro, kāpēc sāpes rodas pie šķietami nenozīmīgām kustībām.
Vai ir vērts valkāt elkoņa siksnu?
Speciāla saite uz apakšdelma augšdaļas maina spēka pielikuma punktu un daļai cilvēku mazina sāpes slodzes laikā. Tā ir palīglīdzeklis, nevis ārstēšana, un pati par sevi cīpslu neizdziedina. Ja to lieto, tas jādara noteiktu laiku un kopā ar vingrojumiem, ko iesaka fizioterapeits.
Kad elkoņa sāpju dēļ noteikti jāiet pie ārsta?
Pie ārsta jādodas, ja pēc pēkšņas kustības parādījies izteikts pietūkums, zilums vai spēka zudums, ja roka kļūst nejutīga vai vāja, ja sāpes ir naktīs miera stāvoklī vai ja klāt ir drudzis un locītavas apsārtums. Tāpat jāizmeklējas, ja sūdzības nemazinās vairāku mēnešu laikā, neraugoties uz slodzes samazināšanu.