Pseidomembranozā kolīta ārstēšanas veidi ietver operāciju un probiotiku vai antibiotiku lietošanu, kas ir efektīvas pret baktērijām, kas izraisa infekciju, parasti C. difficile. Šo stāvokli parasti izraisa antibiotika, bet tas var būt arī ķīmijterapijas vai citu medikamentu rezultāts, kas izjauc baktēriju līdzsvaru cilvēka kuņģa-zarnu traktā. Tas var izraisīt kaitīgu baktēriju vairošanos, izdalot toksīnus un kairināt resno zarnu. Jebkāda pseidomembranozā kolīta ārstēšana sāksies, identificējot aizskarošo antibiotiku, pārtraucot šo ārstēšanu un uzsākot citu antibiotiku, kas vērsta uz vainīgajām baktērijām. Dažiem pacientiem var būt nepieciešama operācija, lai gan šie gadījumi ir reti.
Gandrīz jebkura antibiotika var izjaukt līdzsvaru starp noderīgajām un kaitīgajām baktērijām cilvēka kuņģa-zarnu traktā. Tas ir tāpēc, ka antibiotikas parasti ir nešķirojamas; tas ir vērsts uz visām baktērijām organismā, ne tikai pret kaitīgajiem veidiem. Ja noderīgās baktērijas ir novājinātas, kaitīgās baktērijas, kas tika kontrolētas, var vairoties, izdalot toksīnus, kas kairina resno zarnu. Tā rezultātā pacientam var rasties caureja, vēdera krampji un drudzis. Ķīmijterapija un dažas citas zāles var izraisīt arī pseidomembranozo kolītu.
Kad šis stāvoklis attīstās, ārsti parasti apsver divas parastās pseidomembranozā kolīta ārstēšanas metodes. Pirmais solis ir noteikt, kādas zāles vai ārstēšana var izraisīt kairinājumu, un, ja iespējams, to apturēt. Antibiotikas, piemēram, hinoloni, penicilīni un cefalosporīni, ir tipiski aizdomās turamie. Daudzos gadījumos simptomu novēršanai pietiek ar pārkāpuma ārstēšanas pārtraukšanu.
Ja ar zāļu pārtraukšanu nepietiek, ārsts var ieteikt papildu pseidomembranozā kolīta ārstēšanu. Nākamais solis bieži ir sākt lietot antibiotikas, kas efektīvāk cīnās pret kaitīgajām baktērijām kuņģa-zarnu traktā. Daudzus pseidomembranozā kolīta gadījumus izraisa baktērija C. difficile, tāpēc, lietojot pret to efektīvu antibiotiku, noderīgas baktērijas varēs atgūties. Var šķist pretēji intuitīvi ārstēt stāvokli, ko, iespējams, izraisījusi antibiotika, ar citu antibiotiku, taču mērķis ir atjaunot līdzsvaru starp noderīgajām un kaitīgajām baktērijām pacienta gremošanas traktā.
Dažos gadījumos sākotnējā pseidomembranozā kolīta ārstēšana nebūs efektīva. Simptomi atkārtosies dažu mēnešu laikā. Šie pacienti var apsvērt papildu antibiotiku vai operācijas kārtu vai divas reizes. Ķirurģija ir reta iespēja, kas parasti paredzēta tiem, kam ir papildu komplikācijas, piemēram, orgānu mazspēja vai peritonīts. Pseidomembranozā kolīta ķirurģiskā ārstēšana ir daļēja kolektomija.
Papildus vai alternatīva tradicionālajai pseidomembranozā kolīta ārstēšanai pacienti var apsvērt iespēju lietot probiotikas. Probiotikas ir koncentrētas noderīgu baktēriju devas, kas var palīdzēt atjaunot vai stiprināt esošās kolonijas cilvēka gremošanas sistēmā. Probiotiku parasti lieto iekšķīgi kapsulā vai šķidrā veidā. Probiotikas ir pieejamas arī dažos pārtikas produktos, piemēram, jogurtā.