Pusaudžu pašnāvību novēršana sākas nevis ar pusaudzi, bet gan ar pieaugušajiem, kas viņu ieskauj. Tas attiecas uz vecākiem, skolotājiem, paraugiem vai jebkuru citu, kam ir ciešas attiecības ar pusaudzi. Pašnāvības brīdinājuma pazīmju atpazīšana var ievērojami uzlabot pusaudžu pašnāvību novēršanas iespējamību, un ikvienam pusaudža dzīvē ir svarīgi zināt, kā rīkoties, kad šīs brīdinājuma zīmes parādās. Vecākiem arī jāapzinās situācijas un ieradumi, kas var palielināt pusaudžu pašnāvības iespējamību, lai palīdzētu novērst šādas stresa situācijas un attiecības. Skolotājiem jābūt gataviem un gataviem izmantot skolas atbalsta personāla sniegtās priekšrocības, ja skolotājam ir aizdomas, ka pusaudzis varētu būt pašnāvnieks.
Lai vislabāk izprastu pusaudžu pašnāvību novēršanai nepieciešamos pasākumus, pieaugušajiem vajadzētu uzzināt vairāk par to, kas pusaudžiem liek domāt par pašnāvību. Daudzos gadījumos vēlmi izdarīt pašnāvību izraisa problēmas mājās, personas identitātes problēmas vai nediagnosticēti garīgie stāvokļi. Laulības šķiršana, vardarbība mājās, mīļotā zaudējums vai citas stresa situācijas mājās var likt pusaudzim sākt domāt par pašnāvību, un pusaudžu pašnāvību novēršana sākas ar skolēnu identificēšanu, kuri ir pakļauti augstam riskam šo problēmu dēļ. Dažos gadījumos pusaudzim var nebūt nekādas brīdinājuma pazīmes par pašnāvību, tāpēc zināšanas par to, ko pusaudži piedzīvo mājās vai savā personīgajā dzīvē, var kļūt par izšķirošu soli pusaudžu pašnāvību novēršanā.
Tīņi, kuri apsver pašnāvību, ļoti bieži uzrāda dažas brīdinājuma zīmes. Vardarbīgas garastāvokļa svārstības, savstarpēja aizrautība, intereses trūkums par vaļaspriekiem, sasniegumu kritums skolā vai darbā vai pat atklāta runāšana par pašnāvību – tas viss var tikt uzskatīts par brīdinājuma pazīmēm, ka pusaudzis varētu apsvērt pašnāvību. Kā vecāki un skolotāji, pieaugušie ir atbildīgi par to, lai šādas brīdinājuma zīmes uztvertu nopietni un nenorakstītu tās kā melodrāmas. Daudzos gadījumos tīņi izrādīs šīs pazīmes kā “palīdzības saucienu” vai lai norādītu pieaugušajam, ka kaut kas nav kārtībā. Paškropļošana ir vēl viena acīmredzama pazīme, ka pusaudzis, iespējams, apsver pašnāvību; lai gan šī noteikti ir satraucoša brīdinājuma zīme, tā arī pati par sevi apdraud veselību, un ar to nekavējoties jārīkojas garīgās veselības speciālistam.
Daudzi pieaugušie nejūtas ērti sarunāties tieši ar pusaudzi, kurš varētu apsvērt pašnāvību. Ja tas tā ir, šim pieaugušajam ir aktīvi jāmeklē kāds, kuram ir ērti ar studentu un kurš var izveidot spēcīgas attiecības ar šo studentu. Brīdinājuma zīmju ignorēšana ir būtiska kļūda, ko pieļauj daudzi pieaugušie, un no tās ir viegli izvairīties; ja ir brīdinājuma zīmes, meklējiet kādu, kas ir gatavs un vēlas palīdzēt.