Beta blokatori ir recepšu zāles, ko lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu, patoloģisku sirdsdarbības ātrumu, sastrēguma sirds mazspēju un citas sirds problēmas. Tie darbojas, bloķējot epinefrīna un norepinefrīna receptoru vietas uz nerviem, kas palīdz paplašināt asinsvadus un noņemt spiedienu no sirds. Beta blokatori var izraisīt vairākas nevēlamas blakusparādības, lai gan tās parasti ir vieglas un nerada nopietnas veselības problēmas. Reibonis, miegainība un aukstas rokas ir izplatītas, un nelielai daļai pacientu ir arī elpošanas grūtības, gremošanas problēmas un seksuāla disfunkcija. Ja cilvēkam ir alerģiska ādas reakcija vai nopietnas beta blokatoru blakusparādības, viņam nekavējoties jāapmeklē slimnīca, lai samazinātu nopietnu komplikāciju risku.
Kad beta blokatori kavē nervu darbību, tie atslābina gludos muskuļus un ļauj asinsvadiem paplašināties. Lielākā daļa izplatīto beta blokatoru blakusparādību ir tieši šo terapeitisko izmaiņu rezultāts. Roku un pēdu asinsrite ir palēnināta, kas var izraisīt ekstremitāšu aukstuma sajūtu. Tā kā centrālā nervu sistēma ir nomākta, cilvēks var izjust galvassāpes, reiboni, miegainību un vieglu garīgu apjukumu. Dažiem cilvēkiem nervu sistēmas izmaiņu dēļ ir arī spilgti sapņi, murgi vai redzes halucinācijas dienas laikā.
Daži beta blokatoru veidi var ietekmēt gremošanas un reproduktīvo sistēmu. Nervu nomākums un muskuļu izmaiņas var izraisīt kuņģa krampjus, caureju, sliktu dūšu un vemšanu. Lielākā daļa kuņģa-zarnu trakta problēmu rodas pēc sākotnējās beta blokatoru devas lietošanas, un laika gaitā tās izzūd, ķermenim pielāgojoties medikamentiem. Izmaiņas dzimumtieksmē ir biežāk sastopamas vīriešiem nekā sievietēm, un tās var izraisīt nespēju iegūt erekciju vai zaudēt vēlmi nodarboties ar seksu.
Dažas beta blokatoru blakusparādības var kļūt nopietnas. Muskuļi rīklē var sarauties un izraisīt sēkšanu, elpas trūkumu, klepu un apgrūtinātu rīšanu. Ja rodas alerģiska reakcija, cilvēkam var attīstīties plaši izsitumi uz ādas un pasliktināties elpošanas problēmas. Sirdsdarbība var palēnināties līdz tādam līmenim, ka smadzenes un ķermenis nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kas var izraisīt insultu, sirdslēkmi, komu vai nāvi.
Letālu beta blokatoru blakusparādību risks ir ļoti zems, un ārsti veic piesardzības pasākumus, parakstot zāles, lai ierobežotu komplikāciju iespējamību. Ārsti rūpīgi izskata pacientu slimības vēsturi un pašreizējās zāļu lietošanas shēmas, lai pārliecinātos, ka beta blokatori būs droši. Ja beta blokatoru blakusparādības kļūst par būtiskām bažām, ārsts var pielāgot pacienta devu vai izmēģināt cita veida sirds zāles.