Ragas ir misiņa instruments, kas izgatavots galvenokārt no vienas garas, tītas koniskas caurules, taču tam ir dažādas daļas, kuras spēlētājs var izmantot, lai mainītu toņu un toni. Vienā galā ir iemutnis, kurā spēlētājs iepūš, lai izspiestu gaisu caur ragu. Otrā galā caurule atveras uzliesmotajā zvaniņā, kurā spēlētājs spēles laikā ievieto savu roku. Citas galvenās taures daļas ir vārstu sviras, kuras tiek nospiestas, lai mainītu atskaņoto nošu augstumu.
Galvenais korpuss ir viena no pamanāmākajām raga daļām, un to veido viena gara caurule. Caurule parasti ir aptuveni 12 pēdas (3.6 m) gara. Tas nolaižas no iemutņa un pēc tam vairākas reizes saritinās apļveida korpusā, pirms atveras zvaniņā otrā galā.
Vēl viena no galvenajām franču raga daļām ir iemutnis. Šī raga daļa ir slaida un konusa formas, un tā var būt dažāda izmēra, lai atbilstu atskaņotāja vēlamajam nošu diapazonam. Spēlētājs var arī radīt augstākas vai zemākas notis atkarībā no lūpu spriedzes, ko viņš vai viņa izmanto, un gaisa daudzuma, kas tiek iepūsts iemutī.
Iespējams, visspilgtākā no mežraga daļām ir platais, uzliesmojošais zvans galā, no kura tiek ģenerēta raga mūzika. Zvans ir tik plats, ka var apgrūtināt instrumenta transportēšanu, tāpēc lielākajai daļai mūsdienu franču ragu ir noņemams zvans, lai atvieglotu transportēšanu. Raga spēlēšana ir unikāla ar to, ka instruments tiek turēts pāri ķermenim tā, lai zvans būtu vērsts atpakaļ. Vēl viens neparasts spēles aspekts ir tas, ka spēlētāja roka atrodas zvana iekšpusē, kas ļauj viņam vai viņai kontrolēt izplūstošā gaisa daudzumu un tādējādi mūzikas toni un skaļumu.
Pēdējā no taures galvenajām daļām ir sviras, kas kontrolē virkni rotējošu vārstu. Spēlētājs nospiež sviras, lai regulētu gaisa plūsmu caur cauruli, kas savukārt maina atskaņojamo nošu augstumu. Franču taures var būt vai nu viens rags, kurā tiek izmantoti trīs vārsti, vai dubultrags, kas ietver ceturto vārstu, ko darbina ar īkšķi.