Absolventu vadības uzņemšanas pārbaudes (GMAT) stratēģijas var būt izšķiroša daļa, lai palīdzētu testa kārtotājiem gūt labus rezultātus GMAT eksāmenos. GMAT ir datorizēts tests, kas analizē testa dalībnieku stiprās un vājās puses, palielinot jautājumu sarežģītību katru reizi, kad tiek ievadīta pareizā atbilde. GMAT parasti soda testu kārtotājus par neatbildētiem jautājumiem, tāpēc parasti tiek uzskatīts, ka vislabāk ir atbildēt uz visiem jautājumiem, pat ja ir nepieciešama minēšana. Visveiksmīgākās GMAT stratēģijas ietver vismaz 100 stundas un astoņas nedēļas ilgu mācību un sagatavošanās darbu. GMAT testu kārtošanas eksperti parasti iesaka apgūt testam nepieciešamās pamatprasmes, izmantot vairākus prakses testus, lai uzlabotu garīgo izturību un tempu reālā eksāmena laikā, un vingrināties atbildēt uz jautājumiem ātri, lai radītu pārliecību un ietaupītu laiku reālā eksāmena laikā.
GMAT ir nepieciešams uzņemšanai lielākajā daļā pēcdiploma biznesa vadības programmu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī daudzās citās valstīs. GMAT ir datoram adaptīvs eksāmens, kas nozīmē, ka tests tiek kārtots digitāli. Programmatūra, ko izmanto, lai pārvaldītu GMAT, sniedz studentiem jautājumus, kuru grūtības palielinās vai samazinās, pamatojoties uz to, vai uz iepriekšējo jautājumu tika atbildēts pareizi. Tāpēc pareizi atbildēts jautājums parasti noved pie grūtāka nākamā jautājuma, savukārt nepareizi atbildēts jautājums parasti noved pie vieglāka nākamā jautājuma. Programmatūra var arī piešķirt lielāku nozīmi jautājumiem, uz kuriem ir atbildēts eksāmena sākumā, lai testa kārtotāji, visticamāk, saņemtu augstu punktu skaitu, ja uz jautājumiem tiktu atbildētas pareizi eksāmena sākumā, pat ja jautājumi, kas tuvojas eksāmena beigām, ir atbildēja nepareizi.
Lielākā daļa GMAT testu sagatavošanas ekspertu piekrīt, ka smags darbs ir būtisks visām veiksmīgajām GMAT stratēģijām. Pārbaudījumu kārtotājiem parasti tiek ieteikts apgūt testā norādītās pamatprasmes, kas parasti ietver angļu valodas gramatiku un pamata matemātiku. Īpašu GMAT jautājumu apgūšana, līdz uz šiem jautājumiem var atbildēt viegli un pārliecinoši, arī tiek uzskatīta par veiksmīgāko GMAT stratēģiju būtisku daļu.
Cilvēkiem, kas gatavojas apgūt GMAT, parasti tiek ieteikts savās GMAT stratēģijās iekļaut noteikta laika prakses testus. Datoradaptīvie prakses testi parasti tiek doti priekšroka, nevis papīra prakses testi, jo tie var visprecīzāk simulēt reālā eksāmena vidi. Katra prakses testa rezultātu rūpīga analīze var palīdzēt testa kārtotājiem uzlabot savas prasmes, novēršot vājās vietas, kas var samazināt kopējo punktu skaitu. Prakses testi var arī palīdzēt testa kārtotājiem iemācīties uzņemties tempu, lai pabeigtu visu eksāmenu. Pārbaudījumu kārtotājiem parasti tiek ieteikts vairāk koncentrēties uz pamatjautājumu apgūšanu ātri, nevis uz mēģinājumu atbildēt uz lielu jautājumu skaitu, jo tas var palīdzēt ietaupīt laiku īstā eksāmena laikā.