Mukolītiskie līdzekļi, ko ārsti izrakstījuši dažādām elpošanas sistēmas slimībām, parasti padara gļotas plaušās plānākas un mazāk lipīgas. Gļotas bieži tiek atklepotas vieglāk, kad zāles tiek ieelpotas; tādēļ no organisma tiek izvadīti šķidrumi, kas ir potenciāli kaitīgi plaušām. Parasti nav jāuztraucas par mukolītisko līdzekļu drošību, taču daži cilvēki to lietošanas laikā veido vairāk gļotu. Citiem var rasties kuņģa darbības traucējumi vai elpceļu kairinājums.
Visnopietnākās mukolītisko līdzekļu blakusparādības ir apgrūtināta elpošana un bronhiālo elpceļu sasprindzinājums. Ja rodas šīs problēmas, parasti ieteicams sazināties ar ārstu, savukārt dažreiz ir iespējama miegainība, slikta dūša un drudzis. Tomēr kuņģa darbības traucējumi parasti ir visizplatītākā blakusparādība. Dažiem cilvēkiem ir arī iesnas, iekaisis kakls vai klepus no mukolītiskajiem līdzekļiem, vai arī viņiem ir mitra sajūta uz ādas.
Lietojot šīs zāles, var rasties izsitumi uz ādas, un šāda veida blakusparādības dažkārt rodas, ja elpošanas sistēmas zāles lieto kopā ar citiem medikamentiem, piemēram, jodētu glicerīnu. Parasti nav ieteicams lietot mukolītiskos līdzekļus ilgāk par 12 mēnešiem; ilgstoša lietošana var izraisīt vairogdziedzera funkcijas pavājināšanos. Lai gan neviens pētījums nav pierādījis kaitīgu ietekmi, grūtniecēm parasti jākonsultējas ar ārstu, ja plāno lietot šāda veida zāles.
Devas bieži atšķiras atkarībā no pacienta un viņa stāvokļa. Parasti ir svarīgi ievērot recepti, savukārt aizmirsto devu var kompensēt, tiklīdz cilvēks to atceras. Devu dubultošana vai grafika maiņa parasti nav nepieciešama, ja vien ārsts to neiesaka. Mukolītiskus līdzekļus parasti nedrīkst sajaukt ar citiem elpošanas ceļu līdzekļiem, ko ieelpo; tās parasti palīdz novērst lieko gļotu daudzumu, taču pētījumi nav noskaidrojuši, vai zāles uzlabo plaušu kapacitāti cilvēkiem ar tādām slimībām kā hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).
Šīs zāles dažkārt lieto apstākļos, kad gļotas veidojas lielos daudzumos, piemēram, hronisks bronhīts, kā arī HOPS. To var arī parakstīt cilvēkiem, lai palīdzētu ārstēt cistisko fibrozi. Citas izmantošanas iespējas dažreiz ietver lieko gļotu izšķīdināšanu zarnās, savukārt cilvēki ar traheostomiju, kuri saņem anestēziju krūškurvja operācijas laikā un kuriem tiek veikta bronhu pārbaude, bieži vien ir izdevīgi. Papildus elpošanas sistēmas un zarnu trakta ārstēšanai šīs zāles dažreiz tiek izrakstītas arī smagas acu sausuma gadījumā.