TJG Online
Advokāti un likums

Kādas ir nodokļu maksātāja tiesības?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nodokļu maksātājam Latvijā ir tiesības zināt aprēķina pamatojumu, saņemt konsultāciju, iepazīties ar savas lietas materiāliem, apstrīdēt lēmumu un lūgt samaksas termiņa pagarinājumu.

Šīs tiesības nav apkopotas vienā atsevišķā dokumentā ar skanīgu nosaukumu. Tās izriet no likuma „Par nodokļiem un nodevām“ un no Administratīvā procesa likuma, kas attiecas uz visām valsts iestādēm, ne tikai uz nodokļu administrāciju. Tāpēc meklēt latvisku analogu ārvalstu nodokļu maksātāju tiesību aktiem ir bezjēdzīgi: pareizā vieta, kur skatīties, ir šo divu likumu aktuālā redakcija portālā Likumi.lv un Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumi.

Praktiski svarīgākās no tām ir tiesības uz pamatojumu. Iestādes lēmumam ir jābūt saprotami pamatotam, un tas nozīmē, ka maksātājam ir tiesības uzzināt, no kurienes radusies konkrētā summa un uz kādām tiesību normām tā balstās, nevis tikai to, cik jāmaksā. Ja lēmumā ir tikai gala skaitlis, ir pamats prasīt aprēķina atšifrējumu. Otras praktiski svarīgās ir tiesības tikt uzklausītam pirms nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas, jo tās dod iespēju iesniegt paskaidrojumus un dokumentus tad, kad tie vēl var ietekmēt rezultātu.

Maksātājam ir arī tiesības saņemt bezmaksas konsultāciju par nodokļu normu piemērošanu. To var izdarīt Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvajā tālrunī, rakstot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai klātienē klientu apkalpošanas centrā, un rakstveida atbilde ir vērtīgāka nekā telefona saruna, jo to var pievienot lietai. Ja plānotais darījums ir sarežģīts un cena kļūdai ir augsta, Administratīvā procesa likums paredz iespēju lūgt uzziņu par tiesību normu piemērošanu konkrētajā situācijā, un tas ir daudz drošāks ceļš nekā paļaušanās uz mutisku viedokli.

Lietas materiālu pieejamība, tiesības izmantot pārstāvi vai pilnvaroto, tiesības uz procesu latviešu valodā un tiesības uz to, ka jūsu nodokļu dati ir ierobežotas pieejamības informācija, papildina šo sarakstu. Auditā jeb nodokļu revīzijā maksātājam ir tiesības zināt pārbaudāmo periodu un nodokļu veidus, un pēc audita uzsākšanas deklarāciju par šo periodu vairs labprātīgi precizēt nevar. Tieši tāpēc kļūdu ir vērts labot pašam laikus, jo pirms audita veikts precizējums parasti izmaksā daudz mazāk.

Tiesībām ir termiņi

Gandrīz katrai no šīm tiesībām ir termiņš, un pēc tā beigām lēmums kļūst neapstrīdams neatkarīgi no tā, cik pamatoti būtu bijuši iebildumi. Administratīvā procesa likums administratīvā akta apstrīdēšanai paredz viena mēneša termiņu, un pats lēmums tā beigu daļā norāda, kur un kādā kārtībā to var apstrīdēt. Tāpēc pirmais solis, saņemot lēmumu, ar kuru nepiekrītat, ir atrast tieši šo norādi un ierakstīt datumu kalendārā, nevis sākt ar sarunām pa telefonu. Nokavēts termiņš ir biežākais iemesls, kāpēc pēc būtības pamatoti iebildumi netiek izskatīti.

Termiņi darbojas arī otrā virzienā. Likums nosaka, cik senu periodu administrācija drīkst pārbaudīt un cik ilgi tā var pieņemt lēmumu par papildu maksājumiem, un šīs normas ir mainītas, tāpēc konkrēto termiņu skatiet likuma spēkā esošajā redakcijā. Ja saņemat vēstuli par periodu, kas šķiet pārāk sens, tas pats par sevi ir jautājums, ko vērts uzdot.

Pienākumi, kas iet līdzi

Tiesībām atbilst pienākumi: deklarēt ienākumus, glabāt attaisnojuma dokumentus un sniegt iestādei pieprasīto informāciju noteiktā termiņā. Dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts normatīvajos aktos, un tieši to neievērošana visbiežāk noved pie strīda, kurā maksātājs nevar pierādīt savu versiju. Praksē tas nozīmē, ka rēķini, līgumi, bankas izraksti un ceļojuma izdevumu apliecinājumi ir jāglabā sakārtoti pa gadiem, nevis jāmeklē pēc trim gadiem. Ja dokumenta nav, iestāde vērtē to, kas ir pieejams, un tas reti ir maksātājam labvēlīgi. Tikpat svarīgi ir sekot saziņai: vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta nonāk Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un termiņš sāk skaitīties neatkarīgi no tā, vai esat tajā ieskatījies.

Speciālists ir vajadzīgs tad, kad ir uzsākta nodokļu revīzija, kad summa ir liela, kad situācija skar saimniecisko darbību vai ārvalstu ienākumus vai kad ir saņemts lēmums, kuru plānojat apstrīdēt. Šādos gadījumos nodokļu jurists vai grāmatvedis parasti atmaksājas, jo strīda cena ir augstāka par konsultācijas cenu. Šeit aprakstīta tikai vispārīga kārtība, nevis individuāls juridisks padoms.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti