Lai gan notiek diskusijas par socializētas veselības aprūpes piemērošanu salīdzinājumā ar privāto veselības aprūpi, nav šaubu, ka sociālistiskā pieeja veselības aprūpes nodrošināšanai ikvienam ir pievilcīga daudziem cilvēkiem un tai ir vairākas priekšrocības. Viens no visbiežāk minētajiem ieguvumiem ir tas, ka programma ir pieejama visiem cilvēkiem neatkarīgi no sociālā vai ekonomiskā stāvokļa. Šķiet, ka šāda veida universālā veselības aprūpe samazina iespēju, ka persona, kurai nav veselības apdrošināšanas, izvēlēsies nemeklēt veselības aprūpi slimības gadījumā. Viens no socializētās veselības aprūpes pamatprincipiem ir tāds, ka katram konkrētas valsts pilsonim ir iedzimtas cilvēktiesības saņemt vismaz minimālu medicīnisko aprūpi.
Atbalstītāji bieži norāda uz lielo neapdrošināto pilsoņu skaitu valstīs, kur privātā veselības aprūpe ir norma. Dažkārt tiek uzdots jautājums par to, kas notiek ar tiem, kuri uz laiku ir bez darba vai kā citādi jāizlemj, vai meklēt palīdzību pie mediķa vai izmantot savus līdzekļus pārtikas iegādei vai īres samaksai. Izmantojot socializētas veselības aprūpes programmu, šāda veida izvēle nav jāizdara, izņemot ārkārtējos gadījumus.
Socializētā veselības aprūpe bieži tiek uzskatīta arī par līdzekli, kas ļauj samazināt vispārējās izmaksas par medicīnisko aprūpi noteiktā valstī. Tā kā valstis, kurās darbojas valsts veselības aprūpes sistēma, nevis valsts finansēta veselības aprūpes stratēģija, mēdz veselības aprūpei tērēt lielāku procentuālo daļu no nacionālās bruto peļņas, jāsecina, ka brīvā tirgus sistēma veicina izdevumu palielināšanu tādām pozīcijām kā: administratīvās izmaksas. Tas savukārt nozīmē augstākas apdrošināšanas prēmijas un lielākas izmaksas par saviem kabatas izdevumiem par medikamentiem pēc tam, kad ir izpildīts apdrošināšanas pašrisks. Socializētajā veselības aprūpē administratīvajiem mērķiem izlietoto līdzekļu apjoms tiek turēts noteiktajās robežās, tādējādi saglabājot veselības aprūpes nodrošināšanas izmaksas pieņemamās robežās.
Jāņem vērā, ka ne visas pašreizējās socializētās veselības aprūpes programmas darbojas tieši tāpat. Piemēram, Kanādā izmantotā sistēma atšķiras no Apvienotajā Karalistē izmantotās sistēmas. Galu galā patērētāji var vislabāk noteikt, vai valsts veselības aprūpes sistēma ir pārāka par socializētu plānu vai otrādi.