Konfidencialitāti terapijā var atsaukt dažās situācijās, tostarp pacienta brīvprātīga atteikšanās no konfidencialitātes, kā arī noteiktu juridisku, medicīnisku vai norēķinu iemeslu dēļ. Likums par terapeita konfidencialitāti dažos reģionos var būt neskaidrs, un cilvēkiem ar īpašām bažām vairāk informācijas jālūdz tieši saviem terapeitiem. Parasti visa informācija par terapiju un sesijās notiekošais ir jāsaglabā konfidenciāla, ja vien nav pārliecinoša iemesla rīkoties citādi.
Veselības aprūpes sistēmā, kurā ieraksti tiek glabāti vienā vietā, bieži vien elektroniski, terapijas piezīmes ir daļa no pacienta medicīniskās kartes, un tām var piekļūt ikreiz, kad ieraksts tiek pārskatīts. Šīs piezīmes var ietvert informāciju par diagnozi, testu rezultātiem un vispārīgas piezīmes. Medicīniskie ieraksti tiek stingri kontrolēti, taču tos var nodot apdrošināšanas kompānijām un pēc tiesas rīkojuma, kas pacientiem ir jāzina.
Citi konfidencialitātes ierobežojumi terapijā ir saistīti ar rēķinu izrakstīšanu un maksājumiem. Trešās puses izdevumu atlīdzināšanu var sniegt tikai tad, ja ir sniegta informācija par diagnozi un pieņemšanas laikiem. Daži apdrošinātāji veic revīziju, lai noteiktu, vai tas ir segts, un tādā gadījumā viņi var pieprasīt informāciju par receptēm un citiem terapijas aspektiem. Terapeiti var arī publiskot savu klientu vārdus parādu piedziņas aģentūrām, ja klienti nemaksā, lai gan aģentūra nedrīkst saņemt informāciju par to, kāpēc pacients bija terapijā.
Gadījumos, kad cilvēki atklāj informāciju, kas liek domāt, ka viņi ir ticami draudi sev vai citiem, likums parasti liek cilvēkiem pārkāpt noteikumus par konfidencialitāti terapijā, lai par to ziņotu. Tāpat arī ziņojumi par ļaunprātīgu izmantošanu cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem pieaugušajiem un bērniem var tikt pakļauti obligātai ziņošanai, kur terapeitam ir jāiesniedz ziņojums, ja tas tiek atklāts.
Ja pacients ir nogādājis terapeitu tiesā par nepareizu praksi, terapeits drīkst pārkāpt terapijas konfidencialitāti, ja tā ir daļa no aizstāvības. Tāpat personas, kas juridiskajā lietā sniedz informāciju par savu garīgo stāvokli, atsakās no tiesībām uz konfidencialitāti, nosakot to par lietas apstākļu faktoru. Turklāt tiesas var piespiest izdot ierakstus par pacientiem, ja tiek uzskatīts, ka tie ir saistīti ar lietu, pat ja gan terapeits, gan klients iesniedz iebildumus.
Dažas vietas, kur terapijā paliek spēkā konfidencialitāte, ir pāru terapija, kur konsultanti nevar izpaust privāto seansu saturu, un privātā terapija bērniem, kur terapeiti nevar runāt par sesijām ar vecākiem vai aizbildņiem, ja vien nav drošības apsvērumu. Likums arī nosaka, ka konfidencialitāte ir spēkā arī pēc terapeitisko attiecību pārtraukšanas.