TJG Online
Bizness un ekonomika

Kādās valstīs pastāv tirgus ekonomika?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Tirgus ekonomika pastāv valstīs, kur ražošanas resursi galvenokārt pieder privātpersonām un uzņēmumiem, cenas veidojas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā un pastāv konkurence. Tīrā veidā tā nepastāv nekur: Latvija un pārējās Eiropas Savienības valstis ir jauktas ekonomikas ar spēcīgu tirgus pamatu un ievērojamu valsts lomu.

Tirgus ekonomikas kodols ir cenu signāls. Ja pieprasījums pēc precēm pieaug, cena ceļas, ražotājiem kļūst izdevīgi ražot vairāk, un resursi paši pārvietojas uz to nozari, kur tie dod lielāku atdevi. Lai šis mehānisms darbotos, nepieciešami vairāki priekšnosacījumi: aizsargātas īpašumtiesības, izpildāmi līgumi, neatkarīga tiesu vara, stabila nauda un brīva ienākšana tirgū. Valstīs, kur trūkst tiesiskuma vai kur atļauju izsniegšana ir patvaļīga, formāli privātais sektors var pastāvēt, bet tirgus faktiski nedarbojas.

Pretstats ir centralizēti plānota ekonomika, kur ražošanas apjomus, sortimentu un cenas nosaka valsts iestāde, nevis pircēji. Padomju perioda pieredze Latvijā ir tiešs piemērs: pāreja uz tirgus ekonomiku 20. gadsimta 90. gados nozīmēja cenu atbrīvošanu, privatizāciju, savas naudas ieviešanu un uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. Starp abiem galējiem modeļiem atrodas jauktā ekonomika, kur tirgus nosaka lielāko daļu darījumu, bet valsts nodrošina sabiedriskos labumus, izglītību, veselības aprūpi, sociālo apdrošināšanu un uzrauga konkurenci.

Mēdz jaukt vairākas lietas. Pirmkārt, tirgus ekonomika nav tas pats, kas demokrātija: ir valstis ar plaši attīstītu tirgu un ierobežotu politisko konkurenci. Otrkārt, tirgus ekonomika nenozīmē regulējuma neesamību, jo tieši noteikumi par konkurenci, patērētāju tiesībām un finanšu uzraudzību uztur tirgu darbotiesspējīgu. Treškārt, Eiropas Savienības līgumos lietotais jēdziens „sociālā tirgus ekonomika" apzīmē tieši šo kombināciju: brīvu tirgu kopā ar sociālo aizsardzību.

Praksē valstis izvieto nevis divās kastēs, bet skalā. Starptautiskās organizācijas vērtē tādus rādītājus kā tirdzniecības brīvība, uzņēmuma dibināšanas un maksātnespējas procedūras, nodokļu slogs, valsts īpašumā esošo uzņēmumu īpatsvars un cenu regulēšanas apjoms. Latvija šajās skalās ietilpst atvērto tirgus ekonomiku grupā, jo tā ir Eiropas Savienības vienotā tirgus, eirozonas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece, vienlaikus saglabājot valsts kapitālsabiedrības atsevišķās nozarēs, piemēram, enerģētikā un transportā.

Arī Latvijā daļa cenu netiek noteikta brīvi, un to ir vērts zināt, lai nerastos pārpratumi. Regulētajās nozarēs, piemēram, elektroenerģijas sadalē, siltumapgādē, ūdensapgādē un dabasgāzes pārvadē, tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, jo tur konkurence tehniski nav iespējama. Konkurences noteikumu ievērošanu tirgū uzrauga Konkurences padome, bet finanšu pakalpojumus, Latvijas Banka. Tieši šis regulējuma slānis, nevis cenu noteikšana no augšas, atšķir mūsdienu jaukto ekonomiku no plānveida sistēmas.

Kā pazīt tirgus ekonomiku praksē

Pazīmes ir konkrētas: uzņēmumu var reģistrēt salīdzinoši ātri un par saprātīgu samaksu, cenas veikalā nenosaka ministrija, bankrotējis uzņēmums var aiziet no tirgus, ārvalstu valūtu var brīvi pirkt un darījumi ar ārzemēm nav atkarīgi no individuālām atļaujām.

Ja valstī pastāv dubultie valūtas kursi, deficīts un rindas pēc pamatprecēm vai cenu griesti plašam preču lokam, tirgus mehānisms ir aizstāts ar administratīvu sadali, pat ja uzņēmumi formāli ir privāti. Tas ir noderīgs tests, vērtējot ziņas par kādas valsts ekonomiku.

Kāpēc tīra tirgus ekonomika nepastāv

Tirgus pats nerada dažas lietas, kas sabiedrībai nepieciešamas: aizsardzību, tiesu sistēmu, valsts pārvaldi un lielu daļu infrastruktūras. Tāpat tirgus neņem vērā ārējās izmaksas, piemēram, piesārņojumu, un mēdz veidoties monopoli, tāpēc pastāv konkurences uzraudzība.

Šo iemeslu dēļ visās attīstītajās valstīs pastāv nodokļi, budžets un pārdales mehānismi. Atšķirība starp valstīm ir nevis tajā, vai valsts iejaucas, bet gan cik lielā mērā un ar kādiem instrumentiem. Salīdzinot valstis, tāpēc der skatīt valsts izdevumu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, ko publicē Centrālā statistikas pārvalde un Eurostat. Praktisks secinājums uzņēmējam: vērtējot jaunu eksporta tirgu, skatiet nevis valsts pašnosaukumu, bet konkrētas lietas, proti, vai līgumu var izpildīt tiesā, vai naudu var izvest, cik paredzamas ir atļaujas un vai cenas konkrētajā nozarē nav administratīvi noteiktas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Bizness un ekonomika Sadaļas jautājumi ar burtu K Ziņot par neprecizitāti