Emocionālo attīstību bērnībā var ietekmēt vairāki faktori, tostarp ģimenes atbalsts, izglītība un spēles, ģimenes ienākumu līmenis un ģenētiskas novirzes vai citas slimības. Ģimenes mijiedarbība, šķiet, ir vissvarīgākā ietekme uz bērna emocionālo attīstību. Pētījumi liecina, ka pirmie pieci bērna attīstības gadi ir izšķiroši veselīgai emocionālajai dzīvei.
Šķiet, ka nozīmīgākais faktors, kas ietekmē emocionālo attīstību bērnībā, ir ģimenes kopšana. Vecāku līdzdalība ir ļoti svarīga. Trīs mēnešus veci zīdaiņi var atdarināt savu vecāku un brāļu un māsu sejas izteiksmes. Maziem bērniem patīk būt citu bērnu tuvumā, lai gan līdz divu gadu vecumam viņi spēlēs paralēli, nevis tieši ar citiem bērniem.
Pieķeršanās pieaugušajam, īpaši mātes figūrai, ir sociālās un emocionālās attīstības atslēga bērnībā. Konsekventa, audzinoša vecāku uzvedība ir nepieciešama zīdaiņa emocionālajai veselībai. Ir svarīgi, lai vecāki saprastu sava zīdaiņa vajadzības. Raudāšana ir galvenais zīdaiņu saziņas veids, un smaidīšana liecina par prieku vai vēlēšanos kaut ko vairāk.
Pakļaušana sistematizētai izglītībai agrīnā dzīves posmā var ietekmēt arī bērna emocionālo labklājību. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuriem ir pieejama agrīna pirmsskolas izglītība, bieži ir labākas iespējas sazināties ar citiem bērniem un attīstīt sociālās prasmes. Gan smalko, gan rupjo motoriku var uzlabot organizētas rotaļas un radoši projekti. Vēl svarīgāk ir tas, ka šo prasmju apgūšana var uzlabot bērna pašcieņu.
Pētījumos atklāta saikne starp ģimenes ienākumu līmeni un bērna attīstību. Ģimenēs ar zemākiem ienākumiem ir vairāk bērnu ar emocionālām problēmām. Vecāki bieži strādā ilgas stundas, lai nodrošinātu pārtiku un pajumti, tāpēc viņi var būt emocionāli iztukšoti un viņiem nav laika, lai izveidotu saikni ar saviem bērniem. Bērniem no ģimenēm ar zemākiem ienākumiem var nebūt pieejama agrīna pirmsskolas izglītība.
Ģenētiskās anomālijas un slimības var ietekmēt emocionālo attīstību bērnībā. Bērniem ar Dauna sindromu vai citām slimībām, kas ietekmē kognitīvās funkcijas, var būt grūtāk sociāli sazināties. Problēmas var radīt arī citas slimības. Piemēram, augsts drudzis, kas izraisa dzirdes zudumu vai traucējumus, var ietekmēt bērna spēju sazināties ar ģimeni un vienaudžiem un gūt panākumus skolā.
Tas, kas notiek pirmajos piecos bērna dzīves gados, būtiski ietekmē viņa emocionālo veselību. Vecāku atbalsts un audzināšana ir galvenais, īpaši pirmajos gados. No trīs līdz piecu gadu vecumam bērni sāk mijiedarboties ar citiem bērniem un attīstīt sociālās prasmes. Viņi mācās sadraudzēties un kā risināt nesaskaņas ar citiem bērniem.