Dzīves ilgums ar nieru slimību var būt atkarīgs no slimības stadijas diagnozes noteikšanas brīdī, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un vecuma, kā arī no tā, kāda veida ārstēšanu pacients saņem. Pacientiem, kuriem diagnosticēta nieru slimība, jālūdz savam ārstam pilnīgs pārskats, lai viņi saprastu savas iespējas un dažādas prognozes. Svarīgi ir izsvērt arī dzīves kvalitātes jautājumus, jo ar vienu ārstēšanu pacients var nodzīvot četrus gadus, bet ar citu – divus, bet ar īsāku prognozi varētu būt labāka dzīves kvalitāte.
Medicīnas speciālisti nosaka nieru slimību starp vienu, vismazāko formu, un piecām, vissmagākajām. Viņi arī atšķir akūtu un hronisku slimību. Akūtas slimības gadījumā nieres ātri pārslogo tādas problēmas kā infekcija vai toksīna iedarbība. Hroniskas slimības attīstās laika gaitā un liecina par lēnu orgānu mazspēju. Akūtā stāvoklī prognoze var būt diezgan laba, ja pacients saņem atbalstošu aprūpi. Sākotnēji var būt nepieciešama dialīze, lai pārņemtu nieres, un pacients var pilnībā atveseļoties. Hroniska slimība ir saistīta ar neatgriezeniskiem bojājumiem un var būt mazāk izdzīvojama.
Jo zemāka ir nieru slimības stadija diagnozes noteikšanas laikā, jo labāk. Pacients ar otrās pakāpes slimību varētu to kontrolēt, izmantojot medikamentus, diētu un citus pasākumus, lai nieres darbotos labi līdz vecumam. Savukārt piektās stadijas nieru slimībai ir daudz īsāks dzīves ilgums. Arī pacientiem ar blakusslimībām, piemēram, diabētu vai sirds slimībām, ir mazāks paredzamais dzīves ilgums, jo viņu ķermenis jau ir pakļauts stresam.
Ārstēšana var ietvert medikamentus, diētu, vingrinājumus, dialīzi un nieru transplantāciju. Dzīves ilgums ar nieru slimību var uzlaboties, izmantojot progresīvākas ārstēšanas metodes, taču dzīves kvalitāte var kļūt par problēmu. Piemēram, vecāka gadagājuma pacients var uzskatīt, ka dialīze trīs reizes nedēļā ir nepanesama, un viņš varētu dot priekšroku konservatīvākai ārstēšanai. Un otrādi, salīdzinoši vesels jauns pacients varētu būt gatavs veikt dialīzi un iekļauties nieru transplantācijas gaidīšanas sarakstā.
Vecums ir vēl viens svarīgs faktors, un pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir samazināts paredzamais dzīves ilgums. Melnādainajiem pacientiem ir arī īsāks paredzamais dzīves ilgums, tāpat kā tiem, kuriem ir zemākas ekonomiskās klases. Šie pacienti var nesaņemt diagnozi, kamēr viņiem nav progresējošāka slimība, un viņiem varētu būt pieejams mazāk ārstēšanas iespēju. Galu galā pacienta dzīves ilgums ir atkarīgs no tā, cik labi pacients ievēro ārstēšanu. Lielākā daļa pacientu mirst no sekundāras sirds un asinsvadu slimības, ko izraisa nieru darbības traucējumi.