Kādi faktori ietekmē tiroksīna līmeni?

Ražošanas ķēde ir garāka, nekā parasti iedomājas, un katrs tās posms ir vieta, kur kaut kas var mainīties. Tas ir arī iemesls, kāpēc vairogdziedzera slimības ir tik dažādas.

1. Folikula šūnas ar īpašu sūkni aktīvi ievāc jodīdu no asinīm.
2. Šūnas sintezē tireoglobulīnu un izvada to folikula iekšienē esošajā koloīdā.
3. Ferments tireoperoksidāze jodīdu oksidē un piesaista tireoglobulīna tirozīna atlikumiem.
4. Divi jodēti atlikumi tiek savienoti, un tā uz tireoglobulīna izveidojas tiroksīns un trijodtironīns.
5. Pēc TSH signāla šūna koloīda daļu uzņem atpakaļ, sašķeļ tireoglobulīnu un izlaiž hormonus asinīs.
6. Audos fermenti dejodināzes tiroksīnam noņem vienu joda atomu un pārvērš to aktīvajā trijodtironīnā.

Bez joda tiroksīnu saražot nevar. Baltijas reģions vēsturiski ir joda nabadzīgs, jo jods no augsnes ir izskalots, un vietējā pārtikā to ir maz. Tāpēc jodētā sāls un jūras produkti ir galvenie joda avoti, un grūtniecēm un zīdītājām vajadzība ir lielāka.

Ilgstošs joda trūkums liek vairogdziedzerim strādāt pastiprināti un var izraisīt tā palielināšanos jeb strumu. Bērna attīstībai joda trūkums ir īpaši bīstams, jo augļa smadzeņu attīstība ir atkarīga no mātes vairogdziedzera hormoniem, īpaši grūtniecības pirmajā trešdaļā.

Pārmērīgs joda daudzums ir otra problēma. Liela joda deva uz laiku nomāc hormonu veidošanos, bet cilvēkam ar jau esošiem vairogdziedzera mezgliem var izraisīt pretēju iznākumu un pastiprinātu hormonu izdali. Tieši tāpēc joda saturošus uztura bagātinātājus un jūras aļģu preparātus nevajadzētu lietot bez ārsta ziņas, un kontrastvielu izmeklējumi vai atsevišķi medikamenti ar lielu joda saturu var ietekmēt vairogdziedzera darbību uz mēnešiem.

Cēloņus ir ērti grupēt pēc tā, kurā ķēdes posmā tie iejaucas: izejvielā, pašā dziedzerī, vadības sistēmā, transportā vai analīzes mērīšanā.

• Autoimūns tireoidīts, kurā antivielas pakāpeniski bojā dziedzera audus un tiroksīna līmenis krītas.
• Bazedova slimība, kurā antivielas stimulē TSH receptoru un dziedzeris ražo pārāk daudz hormonu.
• Vairogdziedzera mezgls vai mezglaina struma, kurā atsevišķs audu apvidus ražo hormonus neatkarīgi no TSH.
• Vīrusu izraisīts sāpīgs tireoidīts un pēcdzemdību tireoidīts, kuros hormoni vispirms izplūst no bojātajiem folikuliem, radot īslaicīgu pārpalikumu, un pēc tam iestājas trūkums.
• Hipofīzes vai hipotalāma slimības, kurās TSH signāls nepienāk un tiroksīns krītas bez dziedzera bojājuma.
• Medikamenti: amiodarons, litijs, interferons, daži pretvēža līdzekļi un liela joda deva.
• Grūtniecība, estrogēnu saturoši medikamenti un aknu slimības, kas maina nesējolbaltumvielu daudzumu.
• Smaga akūta slimība, kurā hormonu rādītāji uz laiku novirzās, lai gan vairogdziedzeris ir vesels.

Simptomi ir gandrīz spoguļattēls, jo vairogdziedzera hormoni nosaka vielmaiņas ātrumu praktiski visās ķermeņa šūnās. Tomēr tie nav specifiski, un līdzīgas sūdzības rada daudzi citi stāvokļi, tāpēc diagnoze balstās uz analīzēm, nevis tikai uz sajūtām.

Grūtniecības sākumā placentas hormons hCG pats vāji stimulē TSH receptoru, tāpēc pirmajā trešdaļā TSH bieži ir zemāks nekā parasti, un tas ir normāli. Vienlaikus estrogēni palielina nesējolbaltumvielu daudzumu un kopējais tiroksīns pieaug, tāpēc grūtniecēm vērtē brīvo tiroksīnu un TSH ar grūtniecības trimestriem pielāgotām atsauces vērtībām.

Jaundzimušajiem Latvijā veic skrīningu iedzimtas vairogdziedzera nepietiekamības atklāšanai. Tas ir viens no vissvarīgākajiem skrīninga izmeklējumiem vispār, jo agri uzsākta ārstēšana novērš neatgriezeniskus attīstības traucējumus, bet novēlota ārstēšana tos nenovērš.

Gados vecākiem cilvēkiem TSH atsauces vērtības dabiski nobīdās uz augšu, un simptomi bieži ir netipiski: hipertireoze var izpausties nevis ar uzbudinājumu, bet ar apātiju un priekškambaru mirdzēšanu, savukārt hipotireoze var izskatīties pēc vispārēja novājinājuma. Tieši tāpēc šajā vecumā analīzes interpretē uzmanīgāk un ārstēšanu sāk piesardzīgāk.

Pirmais izmeklējums gandrīz vienmēr ir TSH. Ja tas ir ārpus normas, papildus nosaka brīvo tiroksīnu un pēc vajadzības brīvo trijodtironīnu. Antivielas pret tireoperoksidāzi palīdz apstiprināt autoimūnu cēloni, bet antivielas pret TSH receptoru ir svarīgas Bazedova slimības diagnostikā.

Ultrasonogrāfija rāda dziedzera izmēru, struktūru un mezglus, un pēc noteiktām pazīmēm radiologs izvērtē, vai mezgls jāpārbauda ar smalkas adatas biopsiju. Scintigrāfija rāda nevis formu, bet funkciju, un tā palīdz atšķirt pastiprināti strādājošu mezglu no iekaisuma izraisīta hormonu izplūduma.

Ar vairogdziedzera problēmām sākumā nodarbojas ģimenes ārsts, kurš nozīmē pamatanalīzes un vienkāršos gadījumos arī ārstēšanu. Pie endokrinologa nosūta, ja ir mezgli, Bazedova slimība, grūtniecība ar vairogdziedzera problēmu, neskaidri rezultāti vai nepieciešama radioaktīvā joda vai ķirurģiska ārstēšana. Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja strauji palielinās kakla veidojums, rodas elpošanas vai rīšanas grūtības vai balss kļūst aizsmakusi.

Ja tiroksīna trūkst, to aizvieto ar levotiroksīnu, kas ir identisks organisma paša hormonam. Tā uzsūkšanās tievajā zarnā ir jutīga pret to, kas tur atrodas vienlaikus, un tieši uzsūkšanās svārstības ir biežākais iemesls, kāpēc analīzes nestabilizējas.

Devas maiņas ietekme uz TSH parādās lēni, jo hormona apmaiņa organismā ir gausa. Tieši tāpēc analīzes pēc devas maiņas parasti atkārto ne agrāk kā pēc vairākām nedēļām, un biežāka pārbaude tikai rada lieku satraukumu.

• Lietot no rīta tukšā dūšā, uzdzerot ūdeni, un ar ēšanu pagaidīt tik ilgi, cik norādījis ārsts.
• Kalcija, dzelzs un magnija preparātus lietot ar vairāku stundu atstatumu.
• Kuņģa skābi mazinošie līdzekļi, daži holesterīna līdzekļi un sojas produkti var samazināt uzsūkšanos.
• Kafiju tūlīt pēc tabletes lietošanas labāk nedzert.
• Devu nemainīt pašam un nepārtraukt lietošanu, kad kļūst labāk, jo simptomi atgriežas pakāpeniski.
• Grūtniecības iestāšanās gadījumā nekavējoties jāinformē ārsts, jo vajadzība pēc hormona parasti pieaug.

Nogurums, svara pieaugums un matu izkrišana ir tik izplatītas sūdzības, ka tās bieži bez pierādījumiem tiek attiecinātas uz vairogdziedzeri. Ja TSH un brīvais tiroksīns ir normāli, cēlonis jāmeklē citur, visbiežāk miega trūkumā, dzelzs deficītā, depresijā vai citās slimībās.

Otrs biežs pārpratums ir subklīniska hipotireoze, kurā TSH ir nedaudz paaugstināts, bet tiroksīns normāls. Tas ne vienmēr prasa ārstēšanu, un lēmums ir atkarīgs no vecuma, simptomiem, antivielām un grūtniecības plāniem. Viens mērījums šādu diagnozi neveido, un analīzi parasti atkārto.

Trešais: struma un mezgls nav viens un tas pats, un neviens no tiem pats par sevi nenozīmē, ka hormonu līmenis ir izmainīts. Cilvēkam var būt liels vairogdziedzeris ar pilnīgi normālu funkciju, un otrādi, pilnīgi normāla izskata dziedzeris ar izteiktu funkcijas traucējumu.

Biotīns, kas ietilpst daudzos matu un nagu uztura bagātinātājos, traucē tieši tai laboratorijas metodei, ar kuru nosaka vairogdziedzera hormonus. Rezultātā analīze var rādīt maldinoši zemu TSH un maldinoši augstu brīvo tiroksīnu, kas kopā izskatās tieši pēc hipertireozes. Cilvēks šādā situācijā ir vesels, bet var nonākt pie nevajadzīgas izmeklēšanas vai pat ārstēšanas.

Tāpēc pirms vairogdziedzera analīzēm ir vērts pateikt ārstam par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem. Laboratorijas parasti norāda, cik ilgi pirms parauga ņemšanas biotīns nav jālieto, un šo ieteikumu ir vērts ievērot.

Otra nianse ir mērījuma laiks. Ja cilvēks lieto levotiroksīnu, asins paraugu labāk ņemt pirms dienas devas, jo īsi pēc tabletes lietošanas brīvais tiroksīns asinīs ir augstāks. Tāpat vairogdziedzera analīzes nav vērts veikt smagas akūtas slimības laikā vai tūlīt pēc tās, jo rezultāti tad var novirzīties no ierastā bez jebkādas vairogdziedzera slimības.