Kādi faktori ir saistīti ar ieguldījumu fondu cenu noteikšanu?

Kopfondu cenu noteikšanā ir iesaistīti vairāki faktori, un investoriem noteikti ir vērts izprast katru no tiem. Jebkura kopfonda bāzes cenā ir iekļauta visu akciju un jebkuru citu preču relatīvā vērtība, kas iekļauta vienas akcijas pirkuma cenā. Šis skaitlis parasti parāda, cik labi uzņēmumiem, kas atrodas aiz šīm akcijām, klājas naudas plūsmas un peļņas ziņā. Vēl viens kopfondu cenu noteikšanas aspekts ir kopējais pieprasījums pēc kopfonda — un katras tajā esošās akcijas —, jo, procentu kāpuma un krituma gadījumā cena attiecīgi tiks pielāgota. Viens no visvairāk ignorētajiem kopfondu cenu noteikšanas faktoriem ir maksas, kas saistītas ar akciju iegādi; daudzos gadījumos šķietami spēcīgu ieguldījumu tas var pārvērst par sliktu izvēli.

Kopfondu cenas galvenokārt nosaka neto aktīvu vērtība (NAV). NAV ir aktīvu kopējā vērtība, no kuras atņemtas saistības, dalīta ar apgrozībā esošo akciju skaitu. Akciju cena nepārtraukti mainās visas dienas garumā, turpinoties tirdzniecībai, bet NAV tiek aprēķināta tikai vienu reizi dienā. Vērtējot akcijas, lai noteiktu uzņēmuma aktīvus un peļņu no pārdošanas, NAV var būt ļoti noderīgs. Uzņēmumi, piemēram, ieguldījumu tresti, ļauj investoriem dažādot savus portfeļus, atbalstot šo stabilo, ilgtermiņa izaugsmi, un NAV ir galvenais instruments, ko izmanto, lai aprēķinātu viņu potenciālu.

Vēl viens noteicošais faktors kopfondu cenu noteikšanā ir piedāvājuma un pieprasījuma klātbūtne, kas būtībā ir mijiedarbība starp pircējiem un pārdevējiem. Vissvarīgākais aspekts šajā saistībā ir tirgus paredzēšana, piemēram, zināt, kuri elementi ietekmēs pircējus un pārdevējus, jo akcijas pastāvīgi mijiedarbojas. Rezultātā šī korelācija nosaka kopfonda tirdzniecības cenu salīdzinājumā ar tā NAV. Tirgū ir bezgalīgas iespējas, tāpēc, lai sasniegtu konsekventus rezultātus, parasti ir nepieciešams kāds ar ekspertu zināšanām. Darījumus parasti veic ar fonda pārvaldnieka starpniecību, kuram ir speciālas zināšanas par iesaistītajiem uzņēmumiem.

Savstarpējo fondu cenu noteikšanai var būt arī slēptās izmaksas pirkšanas maksas, izpirkšanas maksas un maiņas maksas veidā. Šīs papildu izmaksas parasti netieši sedz ieguldītāji, un atskaitījumi parasti tiek veikti, pirmo reizi iegādājoties akcijas. Iepriekšēja samaksa var ne tikai ietekmēt kopfonda vispārējo darbību peļņas ziņā, bet arī radīt fonda pārvaldnieku, kuram ir maz motivācijas aktīvi uzraudzīt kopfondu. Tomēr daudzas akcijas attaisno šo papildu savstarpējo cenu noteikšanu, nodrošinot lielisku ieguldījumu atdevi, pateicoties straujai izaugsmei un ikgadējiem maksājumiem.