TJG Online
Veselība un labsajūta

Kādi ir azbesta radītie veselības apdraudējumi?

Īsā atbilde

Azbesta šķiedru ieelpošana var izraisīt azbestozi, plaušu vēzi, pleiras un vēderplēves mezoteliomu, kā arī labdabīgas pleiras pārmaiņas. Slimības attīstās daudzus gadus vai pat gadu desmitus pēc iedarbības, un galvenais risks rodas tad, kad azbestu saturošs materiāls tiek bojāts, zāģēts vai drūp.

Bīstamība slēpjas šķiedru formā. Azbests ir dabīgs minerāls, kas sašķeļas ļoti plānās, izturīgās šķiedrās, un tās, nonākot gaisā, iekļūst dziļi plaušās. Organisms tās nespēj izvadīt, tāpēc šķiedras gadiem ilgi kairina audus un izraisa iekaisumu, rētošanos un šūnu bojājumus. Tieši tāpēc slēptais periods ir garš: azbestoze parasti attīstās pēc ilgstošas un intensīvas iedarbības, bet mezotelioma var rasties arī pēc salīdzinoši īsas, taču izteiktas saskares, un tā mēdz parādīties pēc vairākiem gadu desmitiem.

Galvenās slimības ir četras. Azbestoze ir plaušu audu rētošanās, kas izpaužas ar elpas trūkumu un sausu klepu un pakāpeniski samazina plaušu tilpumu. Plaušu vēža risku azbests palielina pats par sevi, bet kopā ar smēķēšanu risks pieaug daudzkārt, tāpēc atmešana ir vissvarīgākais solis cilvēkam, kurš agrāk strādājis ar azbestu. Mezotelioma ir rets, agresīvs audzējs, kas veidojas plaušu vai vēdera dobuma apvalkā un gandrīz vienmēr ir saistīts tieši ar azbestu. Ceturtā grupa ir labdabīgas pārmaiņas: pleiras plāksnes, sabiezējumi un izsvīdums, kas paši par sevi var nebūt bīstami, taču liecina par notikušu iedarbību.

Izplatīts pārpratums ir uzskats, ka azbests ir bīstams vienmēr un visur. Vesels, nebojāts un nosegts materiāls, piemēram, neskarts šīfera jumts, šķiedras gaisā parasti neizdala. Risks rodas, kad materiālu urbj, zāģē, lauž, slīpē vai kad tas ir sadēdējis un drūp. Otrs pārpratums ir uzskats, ka problēma palikusi pagātnē: Eiropas Savienībā azbesta izmantošana ir aizliegta jau sen, taču agrāk būvētās ēkās materiāli joprojām atrodas, tāpēc lielākais risks mūsdienās ir saistīts ar remontdarbiem un demontāžu.

Tipiski iedarbības avoti ir vecs šīferis, siltumizolācija ap katliem un siltumtrasēm, azbestcementa caurules, atsevišķas grīdas un griestu plāksnes, hidroizolācija un līmes, kā arī vecas bremžu uzlikas. Riskam pakļauti ir būvnieki, demontāžas darbu veicēji, santehniķi, siltumtīklu darbinieki un cilvēki, kuri paši nojauc vecu saimniecības ēku. Pastāv arī netieša iedarbība mājās, kad putekļus atnes uz darba apģērba.

Ja rodas aizdomas, ka mājā ir azbestu saturošs materiāls, rīkoties vajag mierīgi un pēc kārtas. Vispirms materiālu neaiztiek un nesalauž, jo paraugu ņemšana pašam rada tieši to putekļu daudzumu, no kura jāizvairās. Tad noskaidro ēkas būvniecības laiku un, ja iespējams, atrod būvprojekta vai remonta dokumentāciju. Pēc tam sazinās ar uzņēmumu, kuram ir atļauja darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem, un lūdz apsekošanu. Ja materiāls ir vesels un nosegts, bieži pietiek ar tā stāvokļa uzraudzību. Ja tas drūp vai ir plānots remonts, demontāžu plāno kā atsevišķu darbu ar aizsardzības pasākumiem un atkritumu nodošanu.

Kā rīkoties ar azbestu saturošiem materiāliem

Ja materiāls ir vesels, drošākais risinājums bieži ir to neaiztikt un nesabojāt. Ja demontāža ir nepieciešama, darbus drīkst veikt tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izmantojot elpceļu aizsardzību, mitrināšanu un putekļu izplatīšanās ierobežošanu, un radušies atkritumi jānodod kā bīstamie atkritumi uzņēmumam ar attiecīgu atļauju. Azbestu saturošus materiālus nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai aprakt.

Darba devējam, kura darbinieki var saskarties ar azbestu, ir jāveic riska novērtējums, jāapmāca nodarbinātie un jānodrošina obligātās veselības pārbaudes. Cilvēkam, kurš agrāk ilgstoši strādājis ar azbestu un tagad novēro elpas trūkumu vai ilgstošu klepu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāpastāsta par iepriekšējo darba vidi, jo tas ietekmē izmeklējumu izvēli.

Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā

Vecu šīferi nedrīkst zāģēt ar leņķa slīpmašīnu, lauzt ar āmuru, mazgāt ar augstspiediena mazgātāju vai slaucīt sausus atlūzu putekļus ar slotu. Visas šīs darbības rada lielu šķiedru daudzumu gaisā.

Šīfera loksnes nedrīkst izmantot kā celiņu segumu, dārza apmales vai lopu novietņu materiālu, un tās nedrīkst dedzināt. Parasta sejas maska no auduma vai vienkārša putekļu maska pret azbesta šķiedrām nepasargā, jo nepieciešams attiecīgas klases elpceļu aizsardzības līdzeklis un pareizi uzvilkts aizsargapģērbs.

Kur vērsties Latvijā

Par darba vidi un darbinieku aizsardzību atbild darba devējs, un uzraudzību veic Valsts darba inspekcija, kurai var ziņot arī anonīmi. Par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un atļaujām informē Valsts vides dienests, un tieši tur var pārbaudīt, vai uzņēmumam ir tiesības šādus atkritumus pieņemt.

Pašvaldības laiku pa laikam rīko akcijas azbestu saturošu atkritumu savākšanai, tāpēc par nodošanas iespējām ir vērts pajautāt savā pašvaldībā. Veselības jautājumos pirmais adresāts ir ģimenes ārsts, un arodslimību jautājumos ir vajadzīgs arodveselības un arodslimību ārsts. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Avoti