Bezpeļņas uzņēmumu uzskaites pamatkomponentus veido ienākumi ziedojumu veidā un izdevumi, kas saistīti ar labdarības programmām un pakalpojumiem. Atšķirībā no parastās korporācijas, bezpeļņas organizācija neražo un nepārdod produktu, kā arī neveic inventāru vai neaprēķina pārdoto preču izmaksas. Tā vietā bezpeļņas uzskaites sistēma ir saistīta ar ienākumu avotiem, līdzekļu izmantošanas ierobežojumiem un kategorisku izdevumu sadali starp programmas tiešajām un netiešajām izmaksām.
Bezpeļņas organizācija ir bizness bez peļņas motīva. Tās darbības mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu. Lai gan bezpeļņas organizācija juridiski ir korporācija un darbojas finanšu vidē, kurā ir visas tādas pašas iespējas kā parastai peļņas gūšanai, grāmatvedības ievades dati ir atšķirīgi. Produktu vietā tajā ir programmas. Ziedojumi aizstāj ienākumu kategorijas grāmatu pārdošanu. Aktīvi un saistības abos gadījumos var izskatīties vienādi, taču bezpeļņas organizācijām bieži ir ierobežojumi attiecībā uz aktīviem un specializēti saistību noteikumi, kuru dēļ finanšu pārskatos tos apstrādā vai novērtē atšķirīgi.
Galvenā atšķirība bezpeļņas uzskaitē ir ienākumu avotos. Parasta bezpeļņas organizācijai ir ienākumi no individuāliem ziedojumiem, fondu un korporāciju dotācijām, kā arī valsts aģentūru dotācijām un līgumiem. Tā var iekasēt programmas maksas un ņemt aizdevumus. Vissvarīgākās grāmatvedības problēmas ir ierobežojumi, kas noteikti šiem ienākumu avotiem, kas ir pareizi jāiekļauj grāmatvedībā.
Bezpeļņas ienākumi ir vai nu ierobežoti, vai neierobežoti. Ierobežotie ienākumi nozīmē, ka tos var izmantot tikai noteiktu izdevumu segšanai vai noteiktiem mērķiem. Piemēram, fonda dotācija parasti tiek nodrošināta ar līgumu, kas ierobežo līdzekļu izlietojumu līdz tiešajiem izdevumiem programmai, kas darbojas kārtējā gadā. Tas nozīmē, ka līdzekļus nevar pārskaitīt uz citu programmu, izmantot vispārējo pieskaitāmo izmaksu segšanai vai izmantot, lai segtu budžeta iztrūkumus no iepriekšējā gada. Uzskaitot bezpeļņas organizāciju, ir jāņem vērā visi šie ierobežojumi un pareizi jāpiešķir ienākumi izdevumiem, ko tie var likumīgi segt.
Turklāt bezpeļņas izdevumus bieži ierobežo ienākumu avotu ierobežojumi. Piemēram, valsts dotācija programmai var noteikt, ka ar programmu saistītiem ceļa izdevumiem var izmantot ne vairāk kā divus procentus no kopējās summas. Dažkārt valsts dotācijas ir ierobežotas, lai pilnībā segtu noteikta veida izdevumus, ja attiecīgā jurisdikcija aizliedz valsts naudu tērēt noteiktos veidos, piemēram, noteikta veida ārstniecībai. Visproblemātiskākais izdevumu ierobežojums bezpeļņas uzskaitē attiecas uz programmas naudas apjomu, ko var novirzīt administratīvajiem vai netiešajiem izdevumiem. Daudzas dotācijas nosaka maksimālo procentuālo daļu, ko var novirzīt šāda veida izdevumiem, kas ir jāuzrauga kā daļa no grāmatvedības sistēmas.
SmartAsset.