Bronhīts ir bronhu cauruļu kairinājums un iekaisums, kam raksturīgs pastāvīgs klepus un pārmērīga flegma. Biežākie bronhīta cēloņi ir smēķēšana un vīrusu un baktēriju infekcijas, taču ir arī daudzi citi, tostarp vīrusi, baktērijas, ķīmiskas vielas un vides toksīni. Akūts bronhīts ilgst dažas dienas un nerada ilgstošas veselības problēmas. Hronisks bronhīts tiek diagnosticēts gadījumos, kas ilgst ilgāk par trim mēnešiem divus gadus pēc kārtas vai ilgāk par sešiem mēnešiem viena gada laikā. Lai pareizi ārstētu šo slimību, ir jāzina tās cēlonis.
Tabakas dūmi ir viens no biežākajiem bronhīta cēloņiem. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 90 procentus hroniska bronhīta gadījumu izraisa tabakas dūmu iedarbība. Hronisks bronhīts izraisa ilgstošas veselības problēmas, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un emfizēmu. Ilgstošas veselības problēmas ir smagākas, jo ilgāk cilvēks dzīvo ar hronisku bronhītu.
Vislabākā hroniskā bronhīta ārstēšana parasti ir pietiekama, lai pacients atmestu smēķēšanu un izvairītos no pasīvās smēķēšanas. Tas neatgriezīs jau notikušus bronhu bojājumus, bet novērsīs turpmākus bojājumus un samazinās ilgtermiņa problēmu risku. Papildus dzīvesveida izmaiņām ārsts var izrakstīt zāles, kas samazina iekaisumu un paplašina elpceļus.
Vairāki vīrusi — rinovīruss, respiratorais sincitiālais vīruss (RSV) un gripa — ir citi izplatīti bronhīta izraisītāji. To var izraisīt arī tādas baktērijas kā mikoplazma, pneimokoks un hemofīlijs. Mikoplazma ir baktērijas, kas izraisa staigāšanas pneimoniju. Retāk sastopamie bronhīta cēloņi ir ķīmisko vielu vai vides toksīnu ieelpošana.
Atšķirībā no hroniska bronhīta, akūts bronhīts neizraisa nekādas ilgtermiņa sekas. Vairumā gadījumu slimība izzūd bez ārstēšanas, parasti divu nedēļu laikā. Dažos gadījumos ārsti var izrakstīt inhalatorus un steroīdus medikamentus, lai paātrinātu atveseļošanos.
Neatkarīgi no tā, kas izraisa bronhītu, bezrecepšu medikamenti var palīdzēt mazināt simptomus, bet nesaīsināt slimības dzīvi. Dzerot daudz šķidruma un lietojot bezrecepšu zāles, kas satur guaifenesenu, tas palīdzēs atbrīvot un izvadīt flegmu, un zāles, kas satur dekstrometorfānu, palīdzēs nomākt klepu. Sāpes krūtīs, ko izraisa pārmērīgs klepus, var mazināt, izmantojot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, piemēram, acetaminofēnu, aspirīnu vai ibuprofēnu. Dabiski līdzekļi, piemēram, vēsas miglas iztvaicētāji un mitrinātāji, arī var sniegt zināmu atvieglojumu. Ir zināms, ka zāļu tējas atvieglo bronhīta izraisītos simptomus.