Buprenorfīna un naloksona kombinācija ir alternatīva metodei, ko lieto opioīdu atkarības ārstēšanai. Šīs zāles palīdz mazināt abstinences simptomus, kas rodas, kad indivīds pārtrauc lietot opioīdu zāles. Tā ir sublingvāla oranža tablete vai plēve, ko novieto zem mēles, parasti lieto vienu reizi dienā. Vairumā gadījumu pacienti sāk ārstēšanu tikai ar buprenorfīnu, ko lieto veselības aprūpes sniedzēja klātbūtnē, pirms pāriet uz kombinēto buprenorfīna un naloksona tableti. Amerikas Savienotajās Valstīs šo pāri tirgo ar nosaukumu Suboxone®, un Pārtikas un zāļu pārvalde to apstiprināja 2002. gada oktobrī.
Opioīdu zālēm ir terapeitiskas indikācijas, tostarp pretsāpju iedarbība, taču daži cilvēki tos lieto, ļaunprātīgi izmanto un galu galā kļūst no tiem atkarīgi. Šādi opiāti ietver morfīnu, heroīnu un pretsāpju līdzekļus, piemēram, kodeīnu un oksikontīnu. Atkarīgs indivīds nespēj pārtraukt opiātu lietošanu un cietīs no dažādiem abstinences simptomiem, ja zāles tiek pārtrauktas vai samazinātas. Atcelšanas simptomi nav dzīvībai bīstami; bieži sākas 12 stundu laikā pēc pēdējās devas; un svārstās no trauksmes līdz muskuļu sāpēm, vemšanai un svīšanai.
Ārstēšana ar Suboxone® parasti ir efektīva opiātu atcelšanas simptomu gadījumā. Tas var saīsināt detoksikācijas procesu, un to var arī dot pacientiem kā daļu no ilgstošas uzturēšanas shēmas. Tas ir īpaši izstrādāts, lai samazinātu indivīda pārmērīgu opiātu lietošanu injekciju veidā.
Buprenorfīns ir opioīdu daļējs agonists, un naloksons ir opioīdu antagonists. Pirmais faktiski ir opioīds, bet mazās devās tas rada pietiekami daudz opiātu efekta, lai ļautu pacientam pārtraukt lietot kādu stiprāku opioīdu, no kura viņš vai viņa ir atkarīgs, neciešot daudz abstinences simptomu. Tā rezultātā buprenorfīns pats par sevi var izraisīt fizisku atkarību, tāpēc pacienti nedrīkst pēkšņi pārtraukt Suboxone® lietošanu.
Naloksons novērš centrālās nervu sistēmas depresiju. Tas tika pievienots Suboxone®, lai atturētu detoksikācijas pacientus no buprenorfīna tablešu smalcināšanas un to kombinēšanas un ļaunprātīgas izmantošanas ar citiem opiātiem. Šīs zāles dažreiz tiek izplatītas kā daļa no ārkārtas pārdozēšanas profilakses komplektiem heroīna lietotājiem, jo tās var novērst opioīdu pārdozēšanas sekas.
Tā kā daži pacienti slikti panes naloksonu, ārstēšana parasti sākas ar nelielām buprenorfīna devām, ko ievada veselības aprūpes iestādē. Pēc tam veselības aprūpes speciālists vairāku dienu laikā paaugstinās buprenorfīna devu pirms pārejas uz buprenorfīnu un naloksonu. Buprenorfīna un naloksona tableti vai plēvi parasti lieto vienu reizi dienā un novieto zem mēles, līdz tā izšķīst, bieži vien divu līdz 10 minūšu laikā. Plēvei vai tabletei var būt citrusaugļu vai augļu garša, un to nedrīkst sakošļāt vai norīt veselu.
Visnopietnākā buprenorfīna un naloksona iespējamā blakusparādība ir apgrūtināta elpošana, kas var būt dzīvībai bīstama. Pacientiem, kuriem rodas reibonis, apjukums vai palēnināta elpošana, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Buprenorfīna un naloksona lietošana kopā ar sedatīvu, trankvilizatoru vai antidepresantu var izraisīt pārdozēšanu. Alkohola lietošana buprenorfīna un naloksona lietošanas laikā var izraisīt samaņas zudumu un nāvi.
Citas iespējamās Suboxone® blakusparādības ir miegainība un reibonis. Pacientiem var rasties aknu darbības traucējumi vai novērot asinsspiediena pazemināšanos. Ir ziņots arī par galvassāpēm, vemšanu un bezmiegu. Buprenorfīna un naloksona lietošana var izraisīt atkarību un ļaunprātīgu izmantošanu, jo buprenorfīns ir opioīds.
Tāpat kā lietojot jebkuru medikamentu, pacientiem pirms Suboxone® lietošanas jāapspriež visas iepriekšējās vai esošās veselības problēmas ar savu ārstu. Pacientam jāatklāj visas zāles, vitamīni un uztura bagātinātāji, ko viņš vai viņa lieto. Personām, kurām ir mugurkaula izliekums, kas ietekmē elpošanu, vai kuras ir stāvoklī vai var iestāties grūtniecība, apsverot buprenorfīna un naloksona lietošanu, jāievēro piesardzība.