Alerģisku reakciju var raksturot kā simptomu veidus, ko organisms pauž, saskaroties ar alergēnu. Tās var būt salīdzinoši nelielas, piemēram, niezošas acis vai deguns, ar ko daži cilvēki var saskarties pēc saskares ar ziedputekšņiem, vai alerģiska reakcija var būt ievērojami smagāka un dažreiz dzīvībai bīstama. Pastāv ievērojama alerģiju veidu dažādība, un cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas alerģijas, reakcija ne vienmēr ir vienāda.
Viens no visizplatītākajiem alerģisko reakciju veidiem ir deguna eju kairinājums, kā rezultātā rodas iesnas vai aizlikts deguns. Līdz ar to acis var būt sarkanas vai iekaisušas. Šī reakcija parasti ir saistīta ar tādām lietām kā ziedputekšņu alerģija un to sauc par siena drudzi, taču to var izraisīt arī saskare ar pelējumu vai putekļu ērcītēm.
Dažiem cilvēkiem, kuriem ir alerģisks rinīts, simptomi ir plašāki. Elpošanas ceļi var tikt iesaistīti, izraisot klepu vai vieglu līdz smagu astmu. Elpceļi var saspiesties, apgrūtinot elpošanu alergēnu klātbūtnē. Cilvēkiem ne vienmēr var būt astmatiska reakcija, nonākot saskarē ar kairinošiem avotiem, taču risks ir ļoti skaidrs. Ņemot vērā astmas iespējamību, cilvēkiem parasti ir jābūt vismaz ātras darbības inhalatoram, lai ātri saņemtu ārstēšanu, un jāņem vērā, ka alerģiskā astma un alerģiskais rinīts ne vienmēr rodas kopā.
Alerģiskai reakcijai nav jāietekmē deguns, acis vai elpceļi. Dažiem cilvēkiem ir alerģijas pazīmes ar ādas reakciju un var attīstīties nātrene, ja tie nonāk saskarē ar kairinātāju no ārpuses vai ja viņi uzņem kaut ko, radot sistēmisku reakciju. Nātrenes (nātrenes) avota noteikšana var būt sarežģīta, jo to var izraisīt tūkstošiem dažādu lietu. Parasti, tāpat kā rinīta ārstēšanā, tiek izmantoti antihistamīni, kas aptur histamīna reakciju un nomierina ādu.
Viens no reakcijas veidiem, ko vairums cilvēku nevar uzskatīt par alerģisku reakciju, ir smagi kuņģa darbības traucējumi vai krampji. Dažreiz cilvēkiem ir alerģija, kad viņi uzņem noteiktus pārtikas produktus. Tas var izpausties kā sāpes vēderā, vemšana, caureja vai aizcietējums. Tā ir retāka reakcija nekā parastā siena drudzis vai pat alerģiska astma vai nātrene.
Neapšaubāmi vissmagākais alerģiskās reakcijas veids ir anafilakse. Tā ir visa ķermeņa reakcija uz alergēna iedarbību un var rasties, ja cilvēkiem ir alerģija pret noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, zemesriekstiem vai vēžveidīgajiem, vai pret dažām zālēm, piemēram, penicilīnu. To var izraisīt arī kukaiņu kodumi vai dzēlieni vai indīgas čūskas kodumi.
Anafilakse parasti nenotiek pirmajā saskarē ar alergēnu, izņemot potenciāli rāpuļu kodumus. Vairumā gadījumu tas notiek ar turpmāku iedarbību un ar lielāku smagumu katrā kontaktā. Reizē notiek vairākas bīstamas lietas.
Var rasties izsitumi uz ādas vai nātrene, var justies pietūkušas lūpas un mēle, un elpceļi sāk aizvērties. Briesmas ir tūlītējas, un lielākā daļa cilvēku, kas zina, ka viņiem ir šīs dzīvībai bīstamās alerģijas, nēsā Epi-pildspalvu — viegli injicējamu epinefrīna devu, lai apturētu reakciju. Ja tas nav pieejams, var rasties citi simptomi, piemēram, vemšana, zems asinsspiediens un ģībonis vai samaņas zudums. Jāņem vērā, ka anafilakse vienmēr jāuzskata par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju.
Tiem, kuriem agrāk ir bijusi anafilaktiska reakcija, arī ieteicams valkāt medicīnisku rokassprādzi vai kaklarotu, lai brīdinātu citus. Tā kā šis stāvoklis bez pienācīgas pārvaldības var būt ļoti viegli letāls, ir svarīgi, lai cilvēki pret to izturētos ar pienācīgu cieņu. No otras puses, pirmās anafilaktiskās reakcijas mēdz būt negaidītas, jo pirmajā reizē, kad organisms tika pakļauts konkrētam alergēnam, tas nereaģēja tik smagi. Drošības nolūkos visiem cilvēkiem jāiemācās atpazīt šīs visnopietnākās alerģiskās reakcijas pazīmes, lai viņi varētu saņemt neatliekamo palīdzību, ja atpazīst šo reakciju sevī vai kādā citā.