Daudzi cilvēki aromterapijas ārstēšanu definē kā eļļu vai masāžas izmantošanu, lai sasniegtu gan psiholoģisko, gan fizisko labsajūtu. Lai gan šis ir precīzs vispārīgs apraksts, tajā nav ņemta vērā ēterisko eļļu un citu aromterapijas veidu nozīme, kas neietver masāžu. Šie citi aromterapijas veidi ietver kosmētisko aromterapiju, klīnisko aromterapiju un aromatoloģiju. Faktiski aromterapija un masāža ir atsevišķas procedūras, kuras var izmantot kopā, lai papildinātu viena otras ārstniecisko iedarbību.
Aromterapijas izmantošana aizsākās senajā Ķīnā, kas, domājams, bija pirmā sabiedrība, kas ārstēja ķermeni un prātu ar aromātiskām augu eļļām. Galu galā šī prakse izplatījās ēģiptiešiem, grieķiem un romiešiem. Aromterapijas ārstēšana sāka atgūt popularitāti 20. gadsimta beigās.
Ēteriskās eļļas ir jebkuras aromterapijas galvenā sastāvdaļa. Šīs eļļas ir 100% dabīgas. Tos iegūst no augiem, izmantojot tvaika destilāciju.
Katrai ēterisko eļļu šķirnei ir atšķirīgs efekts. Daudzām ir ārstnieciska iedarbība, taču ir dažas ēteriskās eļļas, kas faktiski var kaitēt. Tie ietver rūgto mandeļu, sinepju, sīpolu, ķiploku un vērmeļu eļļas. Papildus ēteriskajām eļļām ir arī citas dabiskas sastāvdaļas, kurām ir izšķiroša nozīme aromterapijā. Tie ietver augu eļļas, šķidro vasku, garšaugus, piena pulveri, cukurus, mālus un dūņas.
Kosmētiskā aromterapija iepludina ēteriskās eļļas matu un ādas kosmētikas līdzekļos, lai tonizētu, attīrītu un mitrinātu ādu. Kopējās kosmētikas aromterapijas metodes ietver sejas kopšanas procedūras, akmens vannas un mitrinošas dušas. Reizēm ēterisko eļļu vietā tiek izmantotas smaržu eļļas to izmaksu dēļ. Lai gan smaržeļļām ir patīkama smarža, tām nav ārstnieciskas iedarbības.
Klīniskā aromterapija jeb medicīniskā aromterapija izmanto ēteriskās eļļas lokāli, lai ārstētu fiziskas, garīgas un emocionālas kaites. Šīs eļļas pievieno citai eļļai vai losjonam, piemēram, saldajām mandelēm, un uzklāj uz pacienta ādas. To var ievadīt arī vannās, kompresēs un inhalācijas gaisā, ko sauc par ožas aromterapijas ārstēšanu. Aromterapijas difuzoru var izmantot arī, lai izplatītu eļļu dziedinošo efektu.
Aromatoloģija jeb aromātiskā medicīna ir aromterapijas procedūru izmantošana bez masāžas, kā arī ēterisko eļļu iekšēja lietošana. Šīs eļļas tiek uzklātas uz ķermeņa caur maksts vai taisnās zarnas. Šo aromterapijas procedūru apņem daži strīdi, lai gan to parasti izmanto Francijā. Aromātisko zāļu praktizēšana parasti prasa daudz apmācību, lai nodrošinātu pacientu drošību.