Autisms ir traucējums, kas ietekmē cilvēka uzvedību un komunikācijas prasmes. To bieži diagnosticē jaunākiem bērniem, piemēram, zīdaiņiem un maziem bērniem, kuriem ir aizkavēta attīstība. Dažas no agrīnām autisma pazīmēm ir nespēja smaidīt, mijiedarbības trūkums ar citiem un nereaģēšana uz viņa vai viņas vārda izsaukšanu. Pēc tam, kad cilvēkam ir diagnosticēts autisms, viņu var ārstēt ar dažādām ārstēšanas metodēm, tostarp terapiju. Dažādi autisma terapijas veidi ir uzvedības terapija, fizikālā terapija un runas terapija.
Autisma uzvedības terapija ir vērsta uz autisma bērnu un pieaugušo mācīšanu, kā pareizi uzvesties. Šim terapijas veidam ir vairākas dažādas pieejas, taču lielākā daļa ārstu iesaka izmantot lietišķo uzvedības analīzi, kas ir vienkāršs uzvedības terapijas veids. Lietišķajā uzvedības analīzē tiek izmantotas metodes, lai atalgotu pacientus par pareizu norādījumu ievērošanu un konkrētu mērķu sasniegšanu, piemēram, mijiedarbību ar citiem cilvēkiem. Lai redzētu pozitīvus rezultātus, pacientam katru nedēļu jāsaņem 25 līdz 40 stundas individuālas terapijas.
Fizikālā terapija tiek nodrošināta personām ar autismu, lai palīdzētu uzlabot viņu koordinācijas prasmes un muskuļu tonusu. Šāda veida autisma terapija bieži ir nepieciešama jaunākiem bērniem, kuriem var rasties motorisko prasmju attīstības kavēšanās, piemēram, staigāšana, lēkšana un mešana. Vingrinājumu klāstu var veikt ar licencētu fizioterapeitu mājās, skolā vai klīnikā. Šie vingrinājumi var ietvert dejas, ūdens terapiju un izjādes.
Vēl viena autisma terapijas forma ir runas terapija. Licencēti logopēdi un valodas terapeiti strādā ar indivīdu, lai uzlabotu viņa mutiskās prasmes. Papildus darbam pie mutvārdu prasmju uzlabošanas terapeits varētu pievērsties arī sociālās komunikācijas prasmju uzlabošanai. Ārsti iesaka pēc iespējas ātrāk uzsākt runas terapiju, lai ilgtermiņā redzētu labākus rezultātus. Katru nedēļu nepieciešamās runas terapijas biežums un apjoms var atšķirties atkarībā no autisma smaguma pakāpes.
Pētījumi liecina, ka autisma terapijai bieži vien ir vislabākie rezultāti, ja autisms tiek diagnosticēts agrīnā bērnībā. Lielākā daļa ārstu ieteiks virkni testu, piemēram, medicīnisku novērtējumu, uzvedības skrīningu un dzirdes pārbaudi, pirms diagnosticēs personu ar autismu. Ja vecāks pamana kādas autisma pazīmes vai ir nobažījies par bērna vēlu attīstību, vecākiem ir jākonsultējas ar bērna ārstu vai jāvienojas pie veselības aprūpes speciālista, kas specializējas autisma ārstēšanā.