Čūskas koduma ārstēšana parasti atšķiras atkarībā no attiecīgās čūskas sugas un no tā, vai tā tiek uzskatīta par indīgu. Parastā pieeja ir pacientam lietot antivenīnu un notīrīt brūces zonu. Ja čūskas koduma ārstēšana jāveic savvaļā, ir daudz ārkārtas procedūru, taču dažas no tām daudzi zinātnieki uzskata par neefektīvām. Parasti ir svarīgi, lai jebkura čūskas koduma ārstēšana tiktu veikta nekavējoties, un pacientu nogādāšana slimnīcā tiek uzskatīta par augstu prioritāti.
Antivenīnu ražo, injicējot noteiktus lauksaimniecības dzīvniekus ar čūsku indi. Dzīvnieku imūnsistēma reaģē uz indi un ražo atbilstošas antivielas. Tos novāc un izmanto čūsku sakostu pacientu ārstēšanai. Antivielu pieplūdums palīdz dot impulsu indivīda imūnsistēmai, ļaujot viņam vieglāk tikt galā ar indes ietekmi.
Daudzi čūsku kodumi notiek vietās, kur cilvēki nevar saņemt tūlītēju medicīnisko palīdzību, piemēram, mežos garos pārgājienos vai kempingos. Šādās situācijās ir daudz ieteicamo ārstēšanas metožu, tostarp brūces laukuma izsūkšana un indes izsūkšana. Daudzi uzņēmumi piedāvā arī čūsku kodumu komplektus ar dažādiem instrumentiem pirmās palīdzības sniegšanai čūsku koduma gadījumos. Zinātniskajos testos lielākā daļa šo metožu kopumā ir izrādījušies mazāk efektīvas, nekā daudzi varētu gaidīt, un daži eksperti tagad iesaka vienkāršāku ārstēšanas pieeju. Tas var ietvert ķermeņa zonas mazgāšanu, relatīvi vaļīgas žņaugu uzlikšanu un, ja iespējams, ekstremitāšu noturēšanu līdz sirds līmenim.
Dažādu veidu čūskām ir ļoti dažādas indes — divi galvenie veidi ir hemotoksīni un neirotoksīni. Lielākajai daļai čūsku ir viens vai otrs, bet daudzām ir inde ar vismaz daļu no abiem veidiem. Hemotoksīni parasti izraisa audu bojājumus, un tie liek cilvēkiem iekšēji asiņot, bojājot asinsvadus, savukārt neirotoksīni spēj izslēgt nervu sistēmu, kas var izraisīt paralīzi un iespējamu iekšējo orgānu darbības traucējumus. Čūskām ir arī dažādi indes piegādes mehānismi – dažas to injicē, bet citas vienkārši košļā un ļauj tai sajaukties ar cilvēka asinīm.
Dažos gadījumos cilvēkus var sakost čūskas, kuras netiek uzskatītas par indīgām. Šiem dzīvniekiem dažādu iemeslu dēļ joprojām var būt bīstami kodumi. Pirmkārt, viņu siekalas var būt pilnas ar baktērijām, kas potenciāli var izraisīt infekcijas. Parasti ir arī taisnība, ka daudzu neindīgu sugu siekalās ir toksīni, kas ir ļoti līdzīgi citu čūsku indei — dažos gadījumos šie toksīni var izraisīt saindēšanās simptomus. Šo iemeslu dēļ neindīgu sugu kodumiem parasti ir nepieciešama arī sava veida čūsku koduma ārstēšana, un neatliekamās palīdzības dienesta apmeklējums var būt laba ideja lielākajai daļai cilvēku šajā situācijā.