Lai atklātu un diagnosticētu veselības problēmas, var veikt diagnostikas testu. Šie testi var būt noderīgi, lai atklātu slimības un izsekotu to progresēšanai. Ir daudz dažādu diagnostikas testu. CT skenēšana, PET skenēšana, MRI, ultraskaņa un asins analīzes ir daži no dažādiem veidiem.
Datortomogrāfijas (CT) skenēšana ir diagnostikas attēlveidošanas rīks. Tie veido ķermeņa šķērsgriezuma attēlus, izmantojot datoru un rentgena tehnoloģiju. Ar šo testu ārsti parasti var novērtēt visas galvenās ķermeņa daļas, lai konstatētu novirzes. To var izmantot, lai diagnosticētu vēzi, atrastu sirds slimības pazīmes, atrastu asins recekļus un iekšēju asiņošanu, kā arī noteiktu daudzas citas veselības problēmas.
Lai iegūtu CT skenēšanas attēlus, parasti tiek veikti specializēti rentgena stari. Šis tests var skenēt ķermeni no dažādiem leņķiem. Lai nodrošinātu labāku attēlu, var izmantot kontrastkrāsu. Šis tests var skaidri parādīt orgānus, kaulus un iekšējās struktūras, piemēram, dziedzerus, asinsvadus un limfmezglus.
Cits diagnostikas testa veids ir pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) skenēšana. PET skenēšana ir medicīniskās attēlveidošanas tests. To var izmantot, lai parādītu, cik labi orgāni darbojas organismā. Skenēšanu var izmantot, lai noteiktu atšķirības ķīmiskajā un vielmaiņas aktivitātē. Ar šāda veida skenēšanu var izmērīt svarīgas ķermeņa funkcijas, piemēram, skābekļa lietošanu, asins plūsmu un glikozes metabolismu.
PET skenēšana var palīdzēt ārstiem noteikt precīzāku diagnozi. Bieži atklātās veselības problēmas ir smadzeņu darbības traucējumi, centrālās nervu sistēmas problēmas, sirds problēmas, kā arī vēzis. Šo skenēšanu var izmantot, lai palīdzētu plānot ārstēšanas kursu. Turklāt to var izmantot, lai secinātu par pašreizējo ārstēšanas plānu efektivitāti.
Magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) var izmantot arī diagnostikā. Izmantojot elektromagnētiskos radioviļņus, var izveidot iekšējo struktūru, piemēram, kaulu, orgānu, muskuļu un nervu, datoru attēlus. Šo testu parasti var veikt jebkurā ķermeņa daļā. Ar šo attēlveidošanas metodi var iegūt detalizētus orgānu, kā arī mīksto audu attēlus.
Augstas frekvences skaņas viļņus izmanto, lai skatītu iekšējos orgānus un attēlus ultraskaņā MRI laikā. Daži orgāni, ko parasti aplūko šāda veida diagnostikas pārbaudēs, ir aknas, nieres, sirds un citi galvenie orgāni. To var izmantot arī grūtniecības laikā, lai pārbaudītu augli. Ultraskaņu var saukt arī par sonogrammu.
Ja cilvēkam ir bijušas sirds problēmas, ārsts var ieteikt veikt elektrokardiogrammu (EKG vai EKG). EKG parasti izmanto, lai diagnosticētu pamata sirds problēmas. Šis tests nosaka sirds elektrisko aktivitāti. Sirds patoloģiju pārbaudei var izmantot arī ehokardiogrammu. Šis tests rada sirds kustības grafisku kontūru, tostarp sirds kambaru un vārstu attēlus.
Asins analīzes var izmantot arī kā diagnostikas līdzekli. Šim testam tiek ņemts asins paraugs laboratorijas analīzei. Parasti var analizēt slimības, orgānu funkcijas un zāļu efektivitāti. Asins analīzes parasti izmanto, lai noteiktu dažādas veselības problēmas.
Pacienta ārsts parasti izlems par labāko testa veidu. Pārbaudes parasti tiek veiktas individuāli. Dažiem cilvēkiem var būt jāveic vairāk nekā viens tests, lai pareizi diagnosticētu.