Koledžas uzņemšanas testi ir standartizēti testi, ko kārto vidusskolēni un tie, kas vēlas apmeklēt augstākās izglītības universitāti. Testu rezultātus augstskolas izmanto, lai noteiktu studenta pamatzināšanas un prognozētu turpmākos akadēmiskos sasniegumus. Divi galvenie koledžas uzņemšanas pārbaužu veidi Amerikas Savienotajās Valstīs ir Scholastic Aptitude Test (SAT) un Amerikas koledžas pārbaudes (ACT) eksāmens. Citviet pasaulē valsts eksāmenus kārto vidusskolā, un daudzās augstskolās ir arī savi īpaši eksāmeni uzņemšanai.
Atkarībā no uzņemšanas prasībām universitātē, kuru persona vēlas apmeklēt, vidusskolas students ņems vai nu ACT, vai SAT. SAT ir desmit noteiktas sadaļas, kas pārbauda matemātikas prasmes, lasīšanas izpratni un rakstīšanu. Katrā sadaļā ir jautājumi ar atbilžu variantiem, izņemot rakstīšanas eksāmena sadaļu, kurā studentam 25 minūšu laikā jāpabeidz eseja, argumentējot nostāju. Šī pārbaude aizņem gandrīz četras stundas, un tā tiek piedāvāta septiņas reizes visa gada garumā. Augstākais rezultāts, ko var sasniegt, ir 2400.
Cits koledžas uzņemšanas testu veids ir ACT eksāmens. ACT pārbauda angļu valodu, matemātiku, lasīšanu un dabaszinātnes, un tajā ir arī izvēles esejas daļa. ACT eksāmena nokārtošana aizņem mazāk nekā četras stundas, un, ja tas tiek piedāvāts visa gada garumā, ir nepieciešama iepriekšēja reģistrācija uz vienu no sešām reizēm. Atšķirībā no SAT, ACT nepareizās atbildes neieskaita kopējā vērtējumā. Augstākais iespējamais ACT rezultāts ir 36, un studenti var atkārtoti kārtot testu līdz 12 reizēm un tikai augstāko punktu skaitu nosūtīt uz universitāti vai augstāko izglītības iestādi pēc savas izvēles.
Dažās Āzijas daļās iestājeksāmeni atšķiras atkarībā no valsts un dažreiz arī reģiona. Ķīnas vidusskolēni pirms pieteikšanās augstākās izglītības iestādēs kārtos Nacionālo koledžas iestājeksāmenu, kas pazīstams arī kā Gao Kao. Japānā studenti kārto Nacionālā centra eksāmenu uzņemšanas universitātē. Dienvidkorejas koledžas uzņemšanai ir nepieciešams ļoti konkurētspējīgs un grūts koledžas mācību spēju tests, lai uzņemtu universitāti. Indijā koledžām un īpašajām programmām ir individuāli standarti un pārbaudes rezultāti, kas tiem nepieciešami, un dažreiz katrai provincei būs īpašs pārbaudījums, lai iekļūtu valsts koledžās.
Eiropas valstīs, lai iestātos universitātē, ir nepieciešami valsts uzņemšanas testi. Apvienotās Karalistes universitātes parasti administrē pašas savus koledžas iestājeksāmenus, taču dažās no tām studentiem ir tikai jāpabeidz augstākā līmeņa (A līmeņa) vai Advanced meitasuzņēmuma (AS) kvalifikācija. Francijā bakalaureāts ir jānokārto, lai iegūtu diplomu, kas apliecina, ka students ir pabeidzis vidējās izglītības studijas. Abitur ir gala eksāmens Vācijā, Igaunijā un Somijā, kas nodrošina studentiem sertifikātu, lai apmeklētu augsta līmeņa izglītības iestādes vai pieteiktos tirdzniecības praksei.