Kādi ir dažādi krāpšanas izmeklēšanas veidi?

Kriminālprocesā krāpšana ir noziedzīgs nodarījums, kura būtība ir mantas vai tiesību uz mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Izmeklēšanu parasti veic Valsts policija, bet nodokļu jomā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas nodarbojas ar nodokļu un muitas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu. Ar korupciju saistītos gadījumos iesaistās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Naudas plūsmas analīzē būtiska loma ir Finanšu izlūkošanas dienestam, kas saņem un apstrādā ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

Izmeklēšanas metodes lielākoties ir dokumentāras. Tiek izprasīti bankas konta izraksti, grāmatvedības reģistri, līgumi un sarakste, veikta datu nesēju ekspertīze, noskaidrotas patieso labuma guvēju ķēdes un salīdzināti darījumi ar to faktisko saturu. Bieži tiek pieaicināts revidents vai tiesu grāmatvedības eksperts, kas sagatavo atzinumu par zaudējuma apmēru. Liecību iegūšana un kratīšana notiek tikai likumā noteiktajā kārtībā, un pierādījums, kas iegūts, šo kārtību pārkāpjot, tiesā nav izmantojams.

Ārpus krimināltiesībām darbojas nozaru uzraudzība. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izmeklē maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi, Latvijas Banka uzrauga finanšu tirgus dalībniekus, Konkurences padome vēršas pret karteļiem un pretlikumīgām vienošanām iepirkumos, bet Iepirkumu uzraudzības birojs izskata sūdzības par publisko iepirkumu norisi. Apdrošinātājiem ir savas iekšējās izmeklēšanas struktūrvienības, kas pārbauda aizdomīgus atlīdzības pieteikumus, piemēram, inscenētus ceļu satiksmes negadījumus.

Uzņēmuma iekšējā izmeklēšana ir atsevišķs žanrs. To sāk pēc trauksmes celšanas ziņojuma, revīzijas konstatējuma vai neatbilstības finanšu datos. Darba devējam ir jāievēro darba tiesību un datu aizsardzības prasības: darbinieka saraksti un datora saturu nedrīkst pārbaudīt neierobežoti, un pierādījumi jāiegūst tā, lai tie būtu izmantojami arī vēlākā tiesas procesā. Ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, materiāli ir jānodod tiesībaizsardzības iestādēm, jo uzņēmums pats kriminālprocesu aizstāt nevar.

Uzņēmumā, kurā radušās aizdomas, svarīga ir tieši pirmo stundu secība. Vispirms ierobežo piekļuvi attiecīgajām sistēmām un dokumentiem, nevis konfrontē darbinieku, jo brīdināta persona pierādījumus var iznīcināt. Tad nodrošina datu saglabāšanu: e-pasta arhīvu, sistēmu žurnālfailus un grāmatvedības rezerves kopijas. Pēc tam piesaista juristu un, ja vajadzīgs, neatkarīgu izmeklētāju un vienojas par pārbaudes apjomu rakstiski. Tikai pēc tam notiek pārrunas ar iesaistītajām personām. Paralēli jāizvērtē, vai par incidentu jāziņo bankai, apdrošinātājam vai uzraudzības iestādei, jo daļā jomu ziņošanas termiņi ir īsi.