Dažādi plašsaziņas līdzekļu kvalifikācijas veidi parasti tiek sakārtoti pēc plašsaziņas līdzekļu atspoguļojuma veida, kā arī kanāla, pa kuru plašsaziņas līdzekļi tiek izplatīti. Ziņu mediju profesionāļi var būt kvalificēti, pamatojoties uz apmācību, ko viņi ir ieguvuši ziņu vākšanā un ziņošanā. Pieredze darbā tradicionāli tiek uzskatīta par uzticamu žurnālistu kvalifikāciju. Ziņu portālu zināšanas un zināšanas arī var tikt uzskatītas par daļu no reportiera mediju kvalifikācijas. Saistība ar profesionālajām žurnālistu asociācijām joprojām ir vēl viena žurnālista kvalifikācija.
Tie, kas strādā plašsaziņas līdzekļos, nereti ir ieguvuši akadēmisko sagatavotību žurnālistikas kursa darbos, parasti augstskolā. Šīs apmācības parasti ietver kursus par to personu likumīgajām tiesībām un pienākumiem, kuri vāc ziņas. Piemēram, likumi par apmelošanu ir plaši izplatīti visā pasaulē, un, lai gan žurnālistiem parasti ir lielāka rīcības brīvība saskaņā ar likumu par apmelošanu, ziņojot par kādu publisku personu, situācija parasti ir atšķirīga, ja runa ir par privātpersonu. Turklāt, tā kā autortiesību likumus parasti māca žurnālistikas kursos, kā arī ētiku, žurnālistikas grāda iegūšana parasti tiek uzskatīta par vērtīgu akreditācijas dokumentu. Grāda iegūšana parāda vismaz zināmas zināšanas par ziņu ziņošanas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem.
Starp dažāda veida plašsaziņas līdzekļu kvalifikācijām darba pieredze parasti tiek atzīta par vērtīgu kā ziņu ziņošanas pilnvaras. Žurnālistikas kursi bieži pievēršas tam, kā izsekot labus avotus vai kā panākt, lai avots atklātu pārliecinošas detaļas. Tomēr lielākā daļa reportieru attīsta šīs intuitīvās prasmes, strādājot pie patiesiem stāstiem. Bieži vien viena no pieprasītākajām mediju kvalifikācijām ir veiksmīgs jaunāko ziņu radīšanas rekords.
Citas mediju kvalifikācijas ietver reportiera spēju intervēt augsta līmeņa tēmas vai atspoguļot stāstus ar sensacionāliem aspektiem. Veiksmīga ziņu veidošana, kas izlec no lapas un piesaista lasītāja uzmanību, var sniegt žurnālistiem un žurnālistiem apskaužamu mediju kvalifikāciju. Tiešsaistes ziņu plašsaziņas līdzekļos popularitāti var mērīt pēc to reižu skaita, kad uz reportiera stāstu ir atsauces citās plašsaziņas līdzekļu vietnēs vai uz to ir norādītas lasītāju saites.
Atkarībā no konkrētajiem nepieciešamajiem uzdevumiem mediju kvalifikācija var ietvert arī pierādāmu pieredzi dažādu mediju tehnoloģiju aspektu apstrādē. Piemēram, tīmekļa apraides ziņu kanāls var pieprasīt, lai reportieris zinātu, kā rīkoties ar vietņu kodēšanu. Tāpat televīzijas stacijas kameras operatoram parasti ir akreditācijas dati, kas parāda, ka viņš spēj veiksmīgi pārvaldīt tiešraides uz vietas.
Profesionāla dalība ir vēl viens veids, kā iegūt mediju kvalifikāciju. Piemēram, daudzi žurnālisti maksā žurnālistikas asociāciju biedriem. Dalība žurnālistu sabiedrībā vai ziņu reportieru profesionālajā asociācijā var arī liecināt par reportiera nodošanos viņa vai viņas profesijas priekšzīmīgai praksei.