Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstu apspriestie līgumi iedalās trīs plašās kategorijās: līgumi, kas reglamentē preču pārdošanu, līgumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, un līgumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma pārdošanu un apmaiņu. PTO ir brīvprātīga organizācija, ko veido pārstāvji no pasaules ievērojamākajām tirdzniecības lielvalstīm, tostarp Ķīnas, Japānas, ASV un lielākās Eiropas daļas. Nolīgumi uzliek dalībvalstīm saistības veikt noteikta veida rīcību starptautiskās tirdzniecības jomā. Tomēr neviens no līgumiem nav statisks. PTO dalībvalstis regulāri tiekas, lai pārrunātu un grozītu dažādus nolīguma noteikumus.
PTO kodols ir tās līgumi. Kad organizācija tika izveidota 1994. gadā, tās galvenais mērķis bija panākt pasaules lielāko tirdzniecības partneru vienošanos par pamata tirdzniecības noteikumiem, politiku un labāko praksi. PTO izveidojās, balstoties uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību jeb GATT, 1947. gada nolīguma, kura aizsācējs bija Apvienoto Nāciju Organizācija, principiem. GATT grozījumi bija pirmais PTO pasākums. No turienes ir izauguši Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumi.
Līdzās GATT vispazīstamākie Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumi ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un Intelektuālā īpašuma ar tirdzniecību saistīto aspektu līgums (TRIPS). Šie trīs nolīgumi kopā veido visu PTO nolīgumu noslēgšanas mugurkaulu. Tie arī izveidoja pamatu trim Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma jomām: precēm, pakalpojumiem un intelektuālajam īpašumam.
No šiem trim līgumiem ir radušies gandrīz 60 papildu līgumi un grozījumi. Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu preču zīmes iezīme ir apņemšanās nodrošināt liberalizētu, atvērtu tirdzniecību un harmoniskas attiecības starp valstīm un tirdzniecības partneriem. Nolīgumi attiecas uz ļoti dažādām tēmām, sākot no tirdzniecības tarifiem un importa izņēmumiem līdz privilēģijām jaunattīstības valstīm, nolīgumiem par lauksaimniecības tiesībām un sodiem valstīm, kuras neievēro noteikumus.
Lai arī cik detalizēti un reglamentējoši ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumi, ir svarīgi atcerēties, ka tie ir tieši tādi — līgumi. Valstīm nav juridiska pienākuma ievērot kādu no noteiktajiem mandātiem, pat ja tās oficiāli vienojušās PTO ietvaros. Atbilstības strīdus parasti izskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas centrs. Jebkura PTO brīvās tirdzniecības nolīguma neizpildes sekas parasti ir sankcijas PTO kopienā, kas var izraisīt balsošanas vai sarunu privilēģiju atcelšanu vai valsts izslēgšanu no turpmākiem nolīgumiem.
Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumi ir PTO sanāksmju un konferenču rezultāts. Tie notiek dažādās pasaules vietās, parasti divreiz gadā. Delegāti katrā sanāksmē apspriež, apspriež un apspriež dažādus jautājumus. Ne katra sanāksme beidzas ar vienošanos un pat nebeidzas ar apstiprinātiem grozījumiem esošajos līgumos. Tomēr daži to dara, un tieši šajās sanāksmēs ir nepieciešamas izmaiņas un jauni jautājumi, kas jāapsver, tiek atklāti.