Politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un tehnoloģiskajā (PEST) analīzē ir ņemti vērā visi šie uzņēmējdarbības un ekonomikas aspekti. Īpaši apspriežot šādas analīzes ekonomiskos aspektus, parasti tiek aplūkota tās valsts ekonomija, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, un šīs valsts ekonomikas nākotnes perspektīvas. Tas ietvertu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa analīzi un ekonomikas recesijas iespējamību tuvāko gadu laikā. PEST analīzē tiktu ņemtas vērā arī procentu likmes, nodokļi un nodevas konkrētajā valstī un to iespējamās izmaiņas nākotnē. Būtu jāpārbauda arī inflācijas līmenis un tās ietekme uz valsts cenu konkurētspēju. Šāda analīze saistītu šīs ekonomiskās norises ar uzņēmuma produktu un pakalpojumu pārdošanas perspektīvām tirgū, ņemot vērā šo produktu pieprasījuma cenu elastību.
PEST analīzes ekonomiskajos faktoros būtu jāiekļauj pašreizējā ekonomiskā politika attiecīgajā valstī un tās iespējamā ietekme uz pieprasījumu pēc uzņēmuma produktiem. Pētījumā tiks noskaidrots, vai valdība veic pasākumus pieprasījuma stimulēšanai, un, ja tā, vai šie pasākumi varētu izraisīt inflācijas spiedienu valstī. Būtu jāņem vērā arī starptautiskā ekonomiskā klimata ietekme uz valsts ekonomiku. Piemēram, pasaules ekonomikas lejupslīdes gadījumā būtu jāizpēta ietekme uz konkrētu nozari konkrētajā tirgū.
Ekonomiskajā analīzē ir jāaplūko nozares struktūra valstī, ieskaitot potenciālo konkurentu skaitu un lielumu tirgū. PEST analīzē ekonomiskajos faktoros jāiekļauj pētījums par patēriņa tendencēm valstī. Uzņēmuma mārketinga stratēģija var būt jāpielāgo konkurentu reklamēšanas veidam un gaumei, modei un paražām valstī. Ja valstī ir viens īpaši liels spēlētājs šajā nozarē, uzņēmumam, iespējams, būs jāpieņem proaktīva mārketinga stratēģija, lai iegūtu saprātīgu tirgus daļu. Arī konkurentu izmantoto tirdzniecības vietu veidi varētu ietekmēt uzņēmuma pārdošanas stratēģiju valstī.
Nākotnes valdības politika valstī attiecībā uz ievedmuitas nodevām un nodokļiem ir jāiekļauj PEST analīzes ekonomiskajos faktoros. Tas varētu ietvert visas sarunas par tarifu samazināšanu vai brīvās tirdzniecības zonu izveidi reģionā. Jāņem vērā tādi netiešie nodokļi kā tirdzniecības nodoklis vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un to ietekme uz cenu noteikšanu. Svarīgi ir arī tiešie nodokļi, un uzņēmumam ir jāapsver nodokļu dubultās uzlikšanas iespēja un vienpusēju atvieglojumu vai dubultās nodokļu uzlikšanas līgumu pastāvēšana, lai šo iespēju novērstu. PEST analīzes ekonomiskie faktori varētu ietvert arī investīciju aizsardzības līgumu apsvēršanu, kas varētu aizsargāt uzņēmuma ieguldījumus valstī.
SmartAsset.