Tiesu zāles pierādījumi parasti ietver plašu dažādu veidu pieļaujamo pierādījumu klāstu, ko tiesnesis, kas vada civillietu vai krimināllietu, ir atzinis par pierādījumiem konkrētai prāvai. Pieļaujamie pierādījumi parasti regulē pierādījumu veidus, kurus var iekļaut tiesas procesā, taču tiesnesis var tos noraidīt. Turklāt tas, ka pierādījumi ir pieņemami, nenozīmē, ka tie noteikti tiks atļauti un izmantoti tiesas procesā. Daži izplatīti tiesas zāles pierādījumu veidu piemēri ir rakstura pierādījumi, attaisnojoši pierādījumi, apsūdzoši pierādījumi, netieši pierādījumi un demonstrējoši pierādījumi.
Rakstura pierādījumi attiecas uz dažāda veida pierādījumiem, kas norāda vai demonstrē noteiktas tiesas procesā iesaistītās personas rakstura īpašības. Šāda veida tiesas zāles pierādījumus bieži izmanto, lai norādītu, ka persona ir vai nu uzticama, vai neuzticama, un šajā nolūkā tos parasti izmanto, lai diskreditētu liecinieku. Tomēr rakstura pierādījumus parasti nevar izmantot, lai pierādītu, ka persona ir rīkojusies tādā veidā, kas ir balstīts uz šajos pierādījumos parādīto raksturu. Tātad rakstura pierādījumus, kas norāda, ka personai var būt saudzīgi uzskati par zādzību, parasti nevar izmantot, lai norādītu, ka viņš vai viņa ir izdarījusi zādzību.
Atvainojoši pierādījumi ir tiesas zāles pierādījumu veids, ko izmanto, lai tiesas sēdes laikā pierādītu vai atbalstītu personas nevainību. Šāda veida pierādījumus parasti izmanto, lai pierādītu, ka apsūdzētajam nebija motīva vai viņš nav pierādījis nodomu veikt noziedzīgu darbību. Savukārt apsūdzības pierādījumi ir pierādījumi, kas norāda uz personas vainu vai līdzdalību noziegumā un parasti tiek izmantoti, lai sabojātu atbildētāja prasības. Netieši pierādījumi ir pierādījumu veids, kas tieši nepierāda, ka persona ir izdarījusi noziegumu, bet kalpo atbalsta sniegšanai tangenciālākā veidā.
Piemēram, apsūdzētā pirkstu nospiedumi nozieguma vietā tieši nenorāda, ka persona ir izdarījusi noziegumu, taču, konstatējot, ka tiesājamais atradās, tas palīdz pamatot apsūdzības prasības. Lai gan šāda veida tiesas zāles pierādījumus var uzskatīt par vājākiem par tiešajiem pierādījumiem, kas tieši norāda uz personas līdzdalību noziegumā, krimināllietās un civillietās bieži izmanto netiešos tiesas zāles pierādījumus. Papildu apstiprinošus pierādījumus, kas ir pierādījumi, kas apstiprina citus pierādījumus, parasti izmanto, lai lietā nostiprinātu netiešus pierādījumus.
Demonstratīvie pierādījumi ir tiesas zāles pierādījumu veids, kas nav tieši pierādījumi vai netieši pierādījumi, kas savākti nozieguma vietā, bet tiek izmantoti, lai parādītu ideju vai ilustrētu kādu punktu. Šāda veida pierādījumi ietver tādas lietas kā vizuālie palīglīdzekļi, grafiki, nozieguma vietas attēli un datorizēti atkārtoti attēli, lai palīdzētu tiesnesim un žūrijai labāk izprast nozieguma vai nozieguma vietas būtību. Demonstrējošiem pierādījumiem parasti ir jābūt noderīgiem, taču tie nedrīkst būt neobjektīvi žūrijai vai citādi veicināt darba kārtību, nevis palīdzēt izskaidrot lietas.