Alternatīvus enerģijas avotus iegūst no avotiem, kas neizmanto dabas resursus un nekaitē videi. Tās ir alternatīvas fosilajam kurināmajam, kodolenerģijai un liela mēroga hidroelektrostacijām, kas visi ir izsmeļoši enerģijas avoti, kam ir dažāda pakāpes kaitīga ietekme uz vidi. Tomēr nav alternatīvu enerģijas avotu, kas būtu tikpat komerciāli dzīvotspējīgi kā nafta, kas kopā ar oglēm ir galvenie fosilā kurināmā veidi.
Apsverot alternatīvas fosilā kurināmā, lielākā daļa cilvēku domā par saules enerģiju, kas ir jebkura no vairākām dažādām procedūrām, ko izmanto, lai izmantotu enerģiju, kas nāk no saules. Galvenā metode, ko izmanto saules gaismas pārvēršanai elektrībā, ir fotoelektrisko elementu izmantošana, kas ir izvietoti uz saules paneļiem tā, ka tiek absorbēts maksimālais saules gaismas daudzums un pārvērsts elektrībā. Pašlaik lielākā problēma ar saules enerģiju ir izmaksas, jo saules baterijas un paneļi var būt ļoti dārgi.
Vēl viens alternatīvs enerģijas avots ir vēja enerģija, kas izmanto lielas turbīnas, lai vēju pārveidotu elektroenerģijā. Daudzas no šīm turbīnām var novietot vietās, kur ir daudz vēja, un vēja parkus var pieslēgt elektrotīklam, kurā tie nodrošina elektrību. Vējdzirnavas var izmantot arī vēja enerģijas izmantošanai, bet tā vietā, lai vēju pārvērstu elektrībā, tās pārvērš vēju tieši mehāniskā kustībā, lai veiktu darbu.
Daži alternatīvi enerģijas avoti saņem enerģiju no zemes avotiem, piemēram, ģeotermālā enerģija, plūdmaiņu enerģija un biomasa. Ģeotermālā enerģija tiek iegūta no siltuma avotiem zemē, piemēram, dabiskiem geizeriem, un pārvērš šo siltumu elektroenerģijā. Enerģijas izmantošana no viļņiem okeānā un citās planētas ūdenstilpēs ir pazīstama kā plūdmaiņu spēks. Biomasas enerģiju iegūst no organiskiem materiāliem, kas iegūti no augiem un dzīvniekiem, un to vairāk pazīst kā atjaunojamo enerģijas avotu, jo tas rada atkritumu blakusproduktu. Visi šie alternatīvie enerģijas avoti ir rūpīgi jāizpēta, ja kāds no tiem kādreiz aizstās fosilo kurināmo kā primāro enerģijas avotu visā pasaulē.