Terminu mākslīgais intelekts (AI) pirmo reizi ieviesa datorzinātnieks un kognitīvais zinātnieks Džons Makartijs (John McCarthy) 1956. gadā, lai aprakstītu “inteliģentu mašīnu izgatavošanas zinātni un inženieriju”. Būtībā tā ir zinātne par to, kā mašīnas savā domāšanā padarīt līdzīgas cilvēkiem. Mākslīgais intelekts, kas dominē popkultūrā un zinātniskajā fantastikā, ir arī daži no visnovatoriskākajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā, mehānikā un citur.
2008. gadā Henrija Forda slimnīca izmantoja trīsdimensiju (3D) robotu instrumentus, lai ķirurģiski izņemtu slimu nieri. 3D robotikas procedūra, kas bija minimāli invazīva, izraisīja ātrāku dziedināšanas laiku, mazāku asins zudumu un labāku kosmētisko rezultātu. Pētnieki ir guvuši arī jaunākos sasniegumus robotu ķirurģijas attīstībā, kas ļauj ārstiem veikt operācijas attālināti no datora konsoles. Arī medicīniskos nolūkos populārā Nintendo Wii videospēļu sistēma, kurā tiek izmantots mākslīgais intelekts, kas uztver kustību, ir izmantota apdegumu upuru ārstēšanai kā daļa no terapeitiskā stiepšanās pulka.
Publiskajā infrastruktūrā pēdējos gados tiek izmantots arī mākslīgais intelekts robotizētu rāpuļprogrammu veidā, kas spēj noteikt vājās vietas elektropārvades līnijās. Piemēram, ASV militārpersonas savās iekārtās ir izmantojušas mākslīgā intelekta palīdzību transportlīdzekļu un citu ierīču veidā, kas spēj autonomi atklāt sprāgstvielas.
Lai gan pētniekiem ir grūti izstrādāt mākslīgā intelekta formas, kas precīzi atdarina cilvēku plūstošās kustības, ir izstrādāti roboti ar divkāju robotiem ar īpašu “top-smago” balansēšanas spēju, lai atvieglotu viņu mobilitāti. Šķiet, ka lielākais izaicinājums, ar ko saskaras pētnieki, ir ieaudzināt mākslīgo intelektu ar lēmumu sistēmām, kas ļautu viņiem atrast alternatīvas pieejas, kas vēl neietilpst viņu zināšanu ietvaros. Pašlaik tiek izstrādāti algoritmi, lai atrastu veidu, kā apiet šo problēmu, izmantojot aktīvu mācīšanos balstītu pieeju. Tas ļautu mākslīgajam intelektam “mācīties”, atdarinot cilvēka uzdevumus, un galvenais mērķis ir izveidot kognitīvas sistēmas, kas var interpretēt cilvēka nodomu un paredzēt cilvēka darbības.
Mākslīgā intelekta nākotne atrodas uz neierobežotu aizraujošu iespēju sliekšņa, kas ne tik tālā nākotnē varētu nonākt mājā, birojā vai apkaimē netālu no jums.